|
Jūnijs 20., 2007
21:05 Raudāt gribēju, kamēr vēl biju pie zobārstes. Kad iznācu no kabineta, viss nomierinājās. Bet tad, kad trolejbusā blakus sēdošā sieviete visu ceļu skaļi šņukstēja un beigās viņai pievienojās arī pretī sēdošā dāma, arī man gribējās viņām sastādīt kompāniju.
|
Comments:
mja, pie zobārsta man nekad nav gribējies raudāt, ja nu vienīgi TĀLĀ bērnībā, pēdējo reizi kad biju, pat šķita, ka kut, laikam labu pretsaapju devu bija iedevuši. bet šodien arī visu dienu velk uz rauduli, bet tas jau nav nekas neparasts.
bet staasts apr raudoshajaam tanteem trolejbusaa - skaists:)
biezhi cilveeki kopaa smejas, raud jau reti.. nu, neskaitu seeru pasaakumus, bet vispaar.. |
|
|
Sviesta Ciba |