|
|
|
Marts 14., 2007
00:16
Pēdējā laikā man visa kā žēl. Žēl sevi, žēl onkuli, žēl tanti, žēl to puisi no trolejbusa ar dīvainajām apakšbiksēm, kas nodevīgi spīdēja virs biksēm, žēl mammu, žēl arī tēti. Žēl neizdarītā, žēl nepaspētā, žēl tā, ka neesmu tā, kas neesmu. Un jāraud par tiem, kas miruši, par tiem, kam grūti, par kaķīti un kāmi. Par Rokiju arī. It kā jau pavasarī visam jābūt tā jauki un gaiši, bet arī žēl - ziema prom. Un par spīti dienai nakts vēsa. Kā lai nav žēl?
|
00:33
ja nekas nemainās, šovakar ar kursabiedrenēm dosimies ēst suši. man kaut kā liekas, ka pasākums varētu izdosies.
|
10:31
Par izēšanos cenšos sirdsapziņai aizliet acis ar milzīgu daudzumu ūdens.
|
10:33
Rīt skapī meklēšu svārkus (cerams tie vēl man der) un kurpes un sākšu nēsāt. Bikses pa ziemu apnika. Un man taču ir tik skaistas kurpes!
To, ka ir pavasaris, var redzēt pēc tā, ka arvien vairāk sieviešu dzimuma pārstāvju nēsā svārkus.
|
11:26
Pelēkā šodiena. Acis plaši vaļā un ausis neaizvērtas.
|
11:44
Atkal mani briesmu sapņi par cirvjiem, policistiem un bandītiem atgriezušies.
|
22:06
Aij. Ārā tik labi. Sunim patika mani izvilkt svaigā gaisā un man viņu. Zusnis priecīgs, ka bail.
|
22:10
Bija jauki. Braucu uz centru pretī saulrietam un tas atnāca. Pa starpu sarunām no sērijas 'skola/darbs, kleitas, šampūni un vīrieši' bija tāds jauks miers. Es gan nebiju dzirdējusi, ka Macaroni ir vieta, kur satiekas vientuļas sievietes, lai laiskotos, šovakar tiešām tā izskatījās. Bet nu ne par to stāsts. stāsts par to, ka ikdienā apkārt esošie cilvēki var pazust, bet šādā jaukā satikšanās reizē cilvēki izlien no zemes kā pirmie sniegpulksteņi - no melnas zemes balti cilvēki.
Un mājupceļā man patika braukt trolejbusā. Uznāk man tādas reizes. Tad es skatos garāmslīdošajos māju logos un domāju, ka ir labi. Un mājas pagalmā, kur nesen bija slidotava, tagad puiši spēlē basketbolu zem zvaignēm.
Šovakar nav žēl.
|
22:20
Šodien uzzināju, ka izskatos kā 'mūris', kam ne klāt pieiet, ne parunāt. Cilvēkiem es iepatīkos pēc tam, kad eksāmenā padodu špikerus.
|
22:24
Šodien Tjarves kungs mums rādīja 'Kafija un cigaretes'. Filmas pusē viņš to pārtrauca, sāka runāt un filmas otru pusi nerādīja, bet palaida mūs visus prom.
|
22:28
Kad pateicu Annai, ka neviena no fotogrāfijām manā albūmā nav manis bildēta (ja nu tomēr kāda), viņa nopriecājās, ka nav paspējusi pateikt, ka man labi sanākot.
|
22:54
Izdzēsu veselu kaudzi vēstuļu gaudiņos. Un atkal bija tās īpašās, ko atstāju. Vecas un jaukas. Pilnas emociju, pārdomu un domu.
|
|
|