|
Marts 14., 2007
uwa | 00:16 Pēdējā laikā man visa kā žēl. Žēl sevi, žēl onkuli, žēl tanti, žēl to puisi no trolejbusa ar dīvainajām apakšbiksēm, kas nodevīgi spīdēja virs biksēm, žēl mammu, žēl arī tēti. Žēl neizdarītā, žēl nepaspētā, žēl tā, ka neesmu tā, kas neesmu. Un jāraud par tiem, kas miruši, par tiem, kam grūti, par kaķīti un kāmi. Par Rokiju arī. It kā jau pavasarī visam jābūt tā jauki un gaiši, bet arī žēl - ziema prom. Un par spīti dienai nakts vēsa. Kā lai nav žēl?
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |