Vērmanes dārzā toties bija superīgs sarīkojums Ilonas Brūveres režijā un absolūti neatkārtojama noskaņa. Spēlēja pūtēji, pāri gados un sīči dejoja, uz lieliem ekrāniem rādīja latviešu filmas, Cepli, piemēram. Cilvēki gulēja zālītē, skatījās - bomzīši, studenti, kundzītes, visi rindiņā. Varēja nofotografēties teātra tērpos vai tāpat, iedzert kvasu, nopirkt grāmatas ar milziiigām atlaidēm, iepētīt izcilu paskaršu kolekciju. Dzirdēju, ka esot izdalīta gluži par velti kādas slavenas vecas kundzes bibliotēka ko viņa dāvinājusi Rīgai - nu bet to es nokavēju. Dziedāja koris, Sestā jūdze. Bija kaut kā īpaši silti. Apspiežot negausību, nopirku tikai Kārli Vērdiņu, Ingu Gaili, Albumu sīčiem un Masiļūnes pavārgrāmatu. Ai, un katrs dārza kakts bija stilīgi izdekorēts. Piedzērušos nebija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jāsvin pa dienu.

(Reply to this) (Parent)