Ir rīts!
Agrs, agrs rīts. Un es tagad laikam beidzot iešu gulēt. Tikai tagad, kad pēc dažām stundām daudzi jau modīsies, bet es gulēšu pusi dienas.
Gluži kā tajās bezrūpīgajās vasaras dienās, kad nakts bija mana diena un agra rīta sārtā saule - visgaidītākais notikums.
Tikai šoreiz pilsēta ir pārāk liela un visu nakti starmeši izgaismo ielas, tāpēc nevar pateikt, kurā brīdī parādās saule. Vēl jau ne, es zinu. Bet es došos gulēt, jo ceru sapņot kaut ko jauku un mierpilnu. Es ceru.