Nu kāpēc, kāpēc tie mūžīgie kopsavilkumi? Tik ļoti gribētos visu šodienu laiski pavadīt gultā, zem segas ar tēju un lielisku grāmatu. Bet šodien un vismaz pusi decembra varu nemaz necerēt. Vakar tik ļoti gribējās zināt, kas tā par grāmatu, i. komunikācijas t. pasniedzējas atvērtajā somā, rēgojas. Intriga reizēm paliek tikai intriga, bez atrisnājuma (pieņemu, ka atrisinājums varētu man likt vilties). Un piektdienas vakars bija lielisks. Varbūt ne tāds, kādus ir ierasts iztēloties piektdienas vakarus (lai gan man jau ne), drīzāk tāds svētdienīgs. Miers, sarunas, filmas un divtulība. Tikai tagad atkal tā kopā vilkšana. Es saņemšos, nav jau izvēles. Essteres ieraksts man atgādināja par Mensona koncertu, tik tiešām - jau rīt. Tas priecē un mazliet sajūsmina. Tāpēc tagad - uz priekšu,padarīt vajadzīgo!

"Simtiem verstu tuksnesīgas, vienmuļas un saules izdedzinātas stepes nespēj izraisīt tādu grūtsirdību, kādu rada viens cilvēks, kas sēž un runā, un nav zināms, kad viņš ies prom."