Pierasti ieraksti

(Jaunākais) (Arhivētais) (Draugi) (Par sevi)

29. Jun 2008

8. Jul 2007

1. Jan 2006

22:53 - Ikdienišķi neparasta diena

Šodien, pēc nu jau ierastās, draudzīgās pasēdēšanas Čilli picā, jau dodoties mājup, Anna vai Danute izmeta, ka es esot cilvēks ar savām īpašajām dīvainībām. Nekad nebiju par to aizdomājusies. Atklāti sakot, man ļoti bieži šķiet, ka esmu tik šausmīgi sekla. Tukša. Un, ka viss ko es daru, visas manas darbības ir tik sasodīti ikdienišķas un parastas. Vienmēr man ir bijusi kāda autoritāte, kas vienmēr ir dziļš, interesants un talantīgs cilvēks. Un ja tagad man pasaka, ka man ir savas īpatnības, bez kurām viņas nemazam nevar iedomāties mani, un nevar iedomāties savu dzīvi, ja nebūtu es ar savām īpatnībām, tad man jāsaka, ka šis Jaunā Gada atklājums man tiešām ir jauka atklāsme...

Garastāvoklis:: curious

Mūzika: Big city life (nezinu, kas izpilda)

(ir doma)

00:30 - !!!

Esiet sveicināti 2006. gadā! :)

Garastāvoklis:: cheerful

Mūzika: Linda Scott - I've Told Every Little Star

(ir doma)

31. Dec 2005

15:45 - Laimīgu Jauno!

Ir 31. decembris...
Īpaša diena, ja tic brīnumam. Man teica, ka šonakt kas ir jāvēlas, un tas piepildīšoties, jo šī nakts esot traki neparasta ar to, ka sakrīt jauna gada un jauna mēness iestāšanās laiki. Vakar satiku Raiti atkal. Nebiju tā īsti viņu satikusi jau krietnu laiciņu, tikai tā- saskrējušies- bijām, esot vienā rajonā. Tikko pēc satikšanās biju pat bišku apjukusi- tā itkā es Raiti pirmo reiz satiktu! Klausījos viņā virspusēji, ne ar ierasto interesi un apbrīnu. Domāju par to, kā un kāpēc, cik labi un vai vispār viņu pazīstu!? Redzot mūs kopā, gan, mums nevisai labi pazīstami cilvēki ir nodomājuši, ka esam kopā- tā teikt viena vesela divas pusītes. Bet tā nav. Esam pazīstami tikai 4 mēnešus, varbūt mazāk, un tikušies esam kādas piecas reizes, kas nebūt nav daudz. Un vispār es nesaprotu, kāpēc šito rakstu...

Garastāvoklis:: lonely

Mūzika: Placebo - Runing up that hill

(ir doma)

24. Dec 2005

00:59 - liktenis?

Atcerējos, ka pirms kāda laika, otrdienas vakarā, braucot mājās (jāsaka, ka jau diezgan vēlu), iepazinos ar vīrieti, kas bija reizes 2 par mani vecāks. Mēs sarunājāmies. Mums priekšā piesēdās meitene, kuru viņš palūdza pamest šo krēslu, jo viņš nevēloties, lai mūsu sarunu kāds noklausās. Pēc kāda laika mums priekšā piesēdās kāds puisis, kuru vīrietis palūdz nosēsties blakus metenei, kas pirmīt tika palūgta pamest mums priekšā esošo solu. Kad puisis ir to tika izdarījis, vīrietis pagriezās pret mani un ar knapi manāmu smaidu sejā teica: "Viņiem bija lemts šodien satikties!"... Es gan tam tajā brīdī vērtību lielu nedevu, taču, kad pienāca meietenes laiks pamest vilcienu, tikai tad es pamanīju, ka abi jaunieši ir atraduši kontaktu. (būtībā, viņi viens otru pirms tam nepazina, kādas 2 pieturas pat nepaskatījās viens uz otru. un sarunāties tie abi sāka pēc brīvas izvēles..) Un tad es iedomājos- kā būtu, ja vīrietis nebūtu viņus abus nosūtījis uz vienu krēslu?

...Un vai abi jaunieši vēl kādreiz satikās?

Garastāvoklis:: curious

Mūzika: Bjork - It's Oh So Quiet

(ir doma)

22. Dec 2005

19:07 - it's in our hands

Vai kopīgas intereses var balstīt cilvēku attiecības? Pat ja tā ir tikai viena kopīga interese?

Un vēl mani interesē, kas notiek ar tām jūtām, kuras cilvēks izjūt kad tikko ieraugot un iepazīstot otru, šķiet, ir iemīlējies, bet vēlāk tā izrādās tikai aizraušanās. Vai pēc diviem mēnešiem, ieragot šo pašu cilvēku, tām ir iespējams atgriezties?

Garastāvoklis:: calm

Mūzika: moby

(5 raksta | ir doma)

18. Dec 2005

23:25 - Karsta šokolade vai piparkūku mērce?

Sēžu Čilli picā. Ar draudzeni un pēkšņi, meklējot oficianti pagriežos un ieraugu cilvēku, par kuru es tik nenormāli daudz zinu, esmu dzirdējusi, redzējusi utt. Sajūta visai dīvaina- tā itkā es viņu pazītu, bet viņš mani- nē. Vēlāk satiku šī cilvēka labu draugu, kurš, acīmredzot, bija ceļā uz Čilli picu.. Nesen šis cilvēks apskatīja manu profilu draugiem.lv, un es satiku draudzeni, kas iet ar viņu vienā skolā. Es arī redzēju viņu sapnī. Bet es atkārtošu, ka nepazīstu viņu- vnk esmu daudz dzirdējusi...

Garastāvoklis:: ārā ir auksts- sēžu mājās

Mūzika: 2pac - changes

(ir doma)

15. Dec 2005

20:17 - Vēl joprojām kut deguns...

Bļāviens, cik tas ir mokoši. Noskatīties, kā tev zūd draugs. (ar to es nebiju domājusi, ka šis pamet šosauli, bet gan pajūk mūsu "draugu" attiecības.. pats nejaukākais ir tas, ka iemesls tam nebūt nav nesaskaņas, bet gan retā tikšanās). Tas skumdina.. nē- tas sāp.

Garastāvoklis:: gloomy

Mūzika: Bjork- it's in our hands

(2 raksta | ir doma)

14. Dec 2005

20:42 - diena pēc vakardienas.

Kut deguns. Bišku sāp arī galva. Esmu uztraukusies, lai gan par atzīmēm nekad mūžā neesmu stresojusi. Nepierasti. Gribas gulēt, bet miegs nenāk. Mati apsegti ar jaciņas kapuci, lai radītu sajūtu, ka man ir siltāk.. Zane ir iemīlējusies. Viņa saņem pretmīlu, tāpēc jau kādu pusgadu viņa ir apmierināta ar visu. Nu jā, manuprāt tas ir tas, kas ir mīlestība- neapzināti radīta drošības un mīlētības sajūta.

Deguns vēl joprojām kut...

Garastāvoklis:: contemplative

Mūzika: Astro'n'out - Tā daļa Rīgas (accoustic)

(ir doma)

12. Dec 2005

11. Dec 2005

21:04 - bija doma. vairs nav.

Šodien tā skumīgi ap sirdi sametās, kad es aizdomājos par situāciju,kas ir radusies. Pirms pāris mēnešiem iepazinos ar puisi, ar kuru kļuvām patiešām labi, tuvi, patiesi draugi. Mēs bieži apmainījāmies ar izjūtām, emocijām, pieredzi. Mēs varējām tiekties uz labāko draugu statusu. Mēs runājām par visu, par visiem, par sevi- viņš par mani zināja/zin visu. Bez izņēmumiem, jo ja viņš ko man jautāja- es atbildēju atklāti un viņš tāpat. Ideālā draudzība. Taču nu jau kādu mēnesi vai par ilgāk es vairs nesaņemu ne mazāko ziņu no viņa. Ja pati ko viņam pajautāju, uzzvanu, nosūtu- atbildi es saņemu, taču tas nekad nenoved līdz ilglaicīgām sarunām, kā tas bija agrāk, kad līdz 03.00 AM varējām runāties par visdažādākajām lietām. Man ir daudz labu draugu, kas arī man mēdz ik pa laikam savu sirdi izkarīt, un kuri vislabprātāk arī uzklausa mani, bet viņi neviens nav tādi kā viņš. Un nu tas mani skumdina. Jo man viņa pietrūkst...

Garastāvoklis:: sad

Mūzika: Damien Rice - The Blowers Daughter

(3 raksta | ir doma)

00:40 - bez virsraksta

Ineteresanti ir tas, ka šodien, sēžot pie viena galda ar cilvēkiem, kas nebūt nav mani vienaudži, mēs visi tomēr spējām rast tik labu kontaktu. Pie mūsu ieņemtā galdiņa mēs sēdējām 9 cilvēki, vecuma robežās no 16 līdz 38 (jāatzīst, ka vairākumam bija ap 21, bet tas nemaina lietas būtību), un, dzerot tēju (kā nu kurš no mums, bet mēs 4 no piecām sieviešākrtas dalībniecēm tiešām dzērām tikai tēju) mēs sākām spēlēt spēli. Ticiet vai nē, bet mēs, 9 jauni cilvēki, kluba (vai bāra, īsti nezinu kā lai definē) telpās vienkārši, draudzīgās un nesamākslotās gaisotnes iespaidā, vienkārši splējām spēli, kas izrādījās ļoti jautrs un interesants laika pavadīšanas veids. Tas patiesi priecē...

Garastāvoklis:: peaceful

Mūzika: Placebo - special needs

(ir doma)

10. Dec 2005

13:56 - tāpatās..

Teiksim tā, ka iet man tā, kā varētu savu „iešanu” aprakstīt peļķē iekritis mandarīns. (nejautājiet- pati nesaprotu)... Pirmdien Izstaigājāmies pēc pirts ar Raiti un Santu pa pilsētu, tātad- visu 2dienu nogulēju. Trešdien dejošana- vienā vārdā (nu ok- divos) sakot- pilnīgs sviests. Ceturtdien Santa mani aizvilka uz Rīgu, tā starp citu pajautāja, vai negribu viņu satikt, un kad tad esmu nevēlējusies viņu satikt..?! Hm. 20 minūšu laikā iegāju dušā, izmazgāju matus un atlikušo 15 minūšu laikā no man atvēlētajām 35, saģērbos, sametu somā, visu ko jutu par nepieciešamu un skrēju uz vilcienu. Dīvaina sajūta bija, izkāpjot Rīgā. Tāda it kā tikko būtu pamatīgi raudājusi. Gāju garām RIMI un atcerējos vienu Raita stāstīto prikolu par RIMI un tāds kā smaids parādījās. Gājām uz „Citām debesīm”, kas nu jau mums kā tāda sava veida ieraža... Tur Santa (pilnīgi „netīšām”) satika Māri, kas ir viņas labākais draugs un ar ko viņa mani cenšas iepazīstināt jau kopš septembra, bet es nekad netieku... Nu neko- iepazināmies, parunājāmies, pasmējāmies. Viss kā vajag. Bet, kad atvadījāmies no viņa un (viņš ir kādas reizes 2 par mani garāks) mani samīļojot (?!) pacēla- sajūta dīvaina- kā nekā es viņu pazinu aptuveni 2 h un iepriekš biju redzējusi viņu tikai bildēs, un tikai kā bōnusiņš bija vēlās nakts saruna iekš draugiem.lv, kad tāpat aiz neko darīt sākām sarakstīties (viņš sāka ar vēstuli: „vai tu būtu tā pati, par kuru Santa man tik daudz ir stāstījusi?”) bet nu ok- varbūt tā bija tikai tāda kā pieklājības frāze modernākā izvērsumā... Kas to lai zina? Braucot mājās satiku mammu (?! – viņa brauca ar vilcienu, jo kārtējo reizi mašīnu novedusi līdz katastrofālam stāvoklim un tētis pakaļ ar savu mašīnu braukt negribēja), viss jau būtu labi, ja vakarā tas nenovestu līdz strīdam. Hm. Es pārāk daudz skraidot apkārt un kad viņi man prasot, ar ko es esmu bijusi kopā, vārds, ko es pasaku vienmēr esot vīriešu dzimtē... Gluži tam nepiekrītu, bet nu lai nu tā būtu. Un pat ja tā- vai viņiem žēl?! Nekādas orģijas taču es nerīkoju, skolu nekavēju, beztam bieži ar draugiem apmeklējam tādus pasākumus kā teātri, koncerti, izstādes.. Naudu ar es viņiem neprasu, pati, ka nopelnījusi, to arī tērēju! Pff.. Tad vēl tas, ko par sapņiem mēs mēdzam saukt- pēdējā laikā man tie pārāk dīvaini rādās. Visādas muļķības, bet tik reāli, ka pirmajā brīdī šķiet, ka tas nemaz nav bijis sapnis... Baisi...

Tags: ikdiena

Garastāvoklis:: calm

Mūzika: Meredith Brooks – Bitch

(ir doma)