18:29 - muti
Kaut kā ir uzradusies vēlme izteikt visu, bet cilvēkiem, kurus nepazīstu un kurus nekad vairs dzīvē nesatikšu.
Njā... vakar nepratu turēt muti pazīstama vīrieša klātbūtnē ... tagad joprojām jūtos vainīga, jo iespējams esmu viņā sabojājusi jebkādu vēlmi... Man laikam patīk justies vainīgai par visu.
Muļķe...
Es vēlos atkārtot sestdienas vakaru: sēdēt piepīpētā I love you bāra un ēst tomātu krēmzupu, un spēlēt riču-raču, un zaudēt, un censties uzminēt, kuram cilvēkam no lielā pretī sēdošā bara ir Dzimšanas diena, un draudzīgi māt ar galvu, kad svinētājiem rodas jautājums – vai Viņi ir ar mums?
Bet ir jau pirmdienas vakars. Joprojām neesmu aizmirsusi rīta drūmo noskaņu... pamodos un pēc mirkļa atcerējos, ka sapnī esmu mīlējusies ar svešu cilvēku, kurš neticēja, ka patiešām izjūti orgasmu! Nolādēts, laikam viņam noticēju...