15:00
Šorīt mans ķermenis imitēja aborta sāpes... it kā uzsverdams, ka es atkal akli cenšos sevi pārliecināt, ka man neviens nav vajadzīgs.
- Jā, es zinu, ķermeni, ka atkal pārspīlēju... tev nav truli jāsāp... Ir grūti atkal kādam uzticēties pilnībā! To tak saprotu ne tikai es, bet arī tu! es nevaru tev klausīt... lai kā vēlētos sajust skūpstus no rīta uz savas muguras tikpat ļoti kā tu ... es nedrīkstu steigties... kā teica mans jaukais psihologs: "viņš zina, ka tu viņu vēlies, bet, ņemot vērā jūsu sarežģīto pazīšanos, neviens no jums neuzņemsies tiešu iniciatīvu..." es viņam ticu, jo viņi ir brāļi...
Es nekur nedrīkstu steigties, ir jāļaujas straumei. vēl paies mēneši, kad klusu viens otram plūdīsim blakus... līdz kopīgai jūrai.
(ir doma)