pamodos tādā augstumā, lai redzētu pliko koku galotnes un lidojošas vārnas. Debesis gandrīz neeksistē, vien pelēcīgs bezgalības baltums. Brīžiem šķiet, ka manā vēderā ir šuves, kuras stiepjoties plīst. Tās ir sāpes, kuras pamodināja...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |