upespeerle - July 6th, 2008

ja tu saņemies un uzsāc kko kas ir pāri tam cik daudz tu spēj, kas nesaskan ar to ko tu būtu darījis balstoties uz savu raksturu un tomēr šī rīcība neko nekad nedod un tu kā parasti atduries ar pieri betona sienā un visa realitāte sabirst pīšļos. kāda jēga ir censties kko mainīt? esmu nogurusi peldēt pret straumi. varbūt tiešām jāļaujas beidzot tam lai tā mani ness sev līdzi? mēs nevaldām pār likteni, viņš valda pār mums, un lai kā arī tu censtos, tu nespēj mainīt to, kas ir iekalts akmenī tev piedzimstot. tapēc nākas vien samierināties un dzīvot šaja izrādē, kas priekš mums ir uzstādīta. mēs esam aktieri un dzīve ir mūsu skatuve..

"cilvēks ienāk šai pasaulē, lai meklētu izeju.."

ir tomēr dzīvē kāds prieciņš.. apmācies laiks, vēsi, bet nav vēja, lielie baltie lilliju ziedi un reibinošais smaržas aromāta mākonis, kas apvij..