upespeerle - July 5th, 2008

man nekad agrāk tā nav bijis.. vētra, zibens un pērkona dunoņa. un es salecos gandrīz pie katra uzplaiksnījuma. jo īsāks laiks paiet starp zibeni un perkonu, jo tas atrodas tuvāk.. ne? tad tikko gandrīz dabūju ar zibeni, jo vairākiem pērkons sekoja uzreiz un ta griezīgā skaņa. vienkārši šausmīgi..

nu taa.. atkal izceljamies. veetra norimusi un var atkal vadu spraust pie elektriibas lai mnas tjepljeps nenobeigtos. tas taa, neliela atkape. taatad pie kaa es paliku..? ak jaa. izcelshanaas veerta aina..
taatad iedomaajamies tumshu iztabu, logs ir atveerts, ekraanaa sliid kaarteejaas ainas no animes, cigarete ir aizkuupinaata un roka sniedzas peec tulamora, kas.. ir ieliets martiinii glaazee (nezinu isto nosaukumu, bet domaaju ka ideja ir skaidra). luuk kaa izpauzjas slinkums aiziet un samekleet tulamora cieniigu glaazi, bet varbuut man tomeer ir pilniigi vienalga no kaada trauka es to suslu dzeru.. =D

neliela piebilde.. tikko lejot papildinaajumu smuki apleejos.. aromaats jau burviigs