upespeerle - Post a comment

kad darbā ir jādara kaut kas monotoni un tik vienkārši, ka ievnīgā lieta pie kā ir jāpiedomā ir tas lai viss tiktu veikts pēc iespējas precīzāk, neviļus sāc domāt par citām lietām. dažreiz tieši šādās reizēs gadās iegūt kādu atskārsmi. beidzot arī pie manis ieradās šis enģelis.
dažreiz pilnīgi gribās lai tāpat kā televīzijā dzīvē kāds ar subtitriem parādītu, ko tad īsti Liktenis ir domājis vienā vai citā situācijā, bet tā nav. pašam vien ir jāizsecina un jāizdomā. citam tas prasa mazāk, citam vairāk laika. man tas prasīja vairākus gadus.. tas ko es domāju esam mīlestība, Liktenis man dāvāja citos nolūkos. man nebija jāiemīl. man bija jāmācās. jāiegūst labākais un jāattīsta mans "es", jāmainās, jāaizmirst vecais un jālūkojas nākotnē, jādzīvo šodienai..
ķermenis pieplūdis ar tādu pacilājošu sajūtu, vieglumu. smaids apdzisa tikai tad, kad muskuļi jau sāka krampjaini sāpēt.
Jā.. ar prātu es šo Likteņa nolūku esmu sapratusi. tagad vēl tikai jāsaprot ar sirdi. un kad sirds būs mierā, varēsim sākt dzīvot. dzīvot priekš sevis, gan materiālās čaulas, gan iekšējās un patiesās būtības..

"Brīvība nav neko vērta, ja tā neietver arī brīvību kļūdīties." (Mahātma Gandijs)