Thats me again...nu ko...isteniibaa ar katru reizi ir grutaak te raxtiit.Jo emociajs nespeej nobremzeeties un viss vnk skrien uz priekshu nezeeliigaa atrumaa.
Atkal dabuju pa galvu.Vakar.Un bija baigi saapiigi...par to ka paaraak daudz izpauzhos,par to ka esmu prieciiga un nepaartraukti grbu runaat.Bet ar ko tad lai citu runaaju,kaa ne ar savu labako draudzeni...daa...
Jutos nepelniiti aizskarta,jo tu vnk biji sagurusi un sapiikusi.Un taa nu nebija mana vaina.Un tad es sapratu,ka laikam jau cilvekiem nepatiik parak daudz dzivesprieka un optimisma.Mees gribam lai bedajas ar mums...jo redziet vinja nespeejot izsekot manam domu gaajienam,esot paaraak asha un jautra.
Jee...es jau taa aiz matiem sevi rauju aaraa no depresijaam,iesliigshanaam melanholijaam un nebeidzamaam asaraam par pasaules cietsirdiibu un neveeriibu,un maniem ciininjiem.Bet es taa censhos tev padarit dzivi gaishaku...un she tev.
Atvainoshanaas neliidzeja un man vairs vispar negribas runaat.Es tev teicu ka man nav ar ko runaat,ka man nav kam visu to stastit,un visbeedigakais ka tu negribi tajaa klausities.
Ehh...negribu arii gausties..bet sanaak.Sevis zheloshana.Nu,ko..kas mus nenogalina mus padara stiprakus...
bet tas bija patiesi stulbi.Nezinu kapec bet mani tas aizskara pashaa dziljakajaa sirds stuuriitii,jo biju tev atklaajusies..ehh...
Nu un kaa tu te cilveeks uzticeesies apkartejiem...kaa?Un kaa tu zinasi ka shis cilveeks ir ar tevi?
besis...
p.s.lost prophets faniem...novilku un noklausijos vienu dziesmu.Paldies par kuukaam!Mani neaizkjeera... :/