Dievs ir, ir, ir...vienīgi jautājums par viņu ir pārvērties kā par karstu kartupeli, jo kas tik Dieva vārdā ticis/tiek darīts un nedarīts, sludināts un tādā garā...tāpēc daudzi par viņu nemaz vairs nedomā...nu tik pa retam :) es esmu no tiem "nesaprātīgajiem", kuri domā par viņu daudz un dikti...katru dienu, bet eh...to visu tik grūti ietērpt vārdos, jo to var tik viegli pārprast un sagrozīt...Dievs vispār ir katrā cilvēkā...sirdī...tur arī visas atbildes atrodamas...bet to nevar pierādīt...tikai pieredzēt...un viss, kas no tīras sirds lūgts piepildās...agrāk vai vēlāk...
o ienāca aņuks prātā par šito tēmu...
-Dievs, kas tev ir cilvēka mūžs?
--Nu, tāds mirklis vien.
-Un kas tev ir bagātība - nu miljardi utt.?
--Tāds nieks vien ir.
-Nu tādā gadījumā iedod man kādu miljonu.
--Labi, tikai...pagaidi mirklīti...
nu, tas tā... :)