Ohohooo...nu man ir tik daudz sakraajies ko teikt,jo neesmu bijusi te jau tik sen.Uhh...nez vai te maz viss saies.Man ir ko teikt.Par visu.Par atklaatiibu,par draudzibu,par lietu kaartiibu un nekaartiibu utml...TIKAI...vinjs pateica ka vinjam jau sap galva.Sasodiits.Saap galva no manas runaashanas.Manis kaa cilveeka,kursh taa jau tik reti izsakas,pie tam taada klaatbuutne kaa vinjs.Es gribeeju atveldzeet vinja vientulibu,saapes un depresiju,vinjs luudzas lai atbraucu...bidija textus par vientuliibu un skumjaam peec manis.Par kopeeju luukoshanos zvaigznees utml...Ok,tas nekas ka neesam redzejusies 19 gadus.Vinjs pat nebija skaitijis.Tikai raxtiija-atbrauc,atbrauc,man taa tevis pietrukst...vienu un to pashu diendienaa...un vakaros.Ok,esmu lidzjuutiiga butne,ipashi uz tadiem kusliem un bezpaliidzigiem radijumiem.Apskaaviens,ohohooo...negaidi
Tatad mes satikaamies atkal,nu jau apzinaataa vecumaa...jaa,pirms tam vinjs mani bija apciemojis,centies apciemot gana biezhi,bet es biju kautriiga buutne un cik vareeju sleepos..jo kaajas ljima un sirds leca pa muti.Un tad vinjs stastija man acis skatoties ko vinjs ar draudzeni dariishot,kaa pirkshot mashinu un buuveeshot savu dzivi.Jauki.Un es apstadinaju sirdi,un pietureejos pie kresla.Jo saapeeja.Ne pamatigi bet taa truli..vienkarshi saapeja tas ka esmu sho cilveku zaudejusi savaa dzivee,ka vinjam viss licies tik maznozimiigs,ka bija jaanjem pirmaa kas naaca-garnagaina,tievkaajaina,prasta krieviete.Baac!Visa slaavu tautiba man milja,bet saprotamu iemeslu deelj,sho personu es nicinu.Un vinju es neicinaaju.
Bet dzivee viss mainaas...un sagriezhaas,un mees mainaamies...Un viss sagriezaas savaadaak.Es vinjam sirdi piedevu,katru vakaru suutiju labas domas,lai vinjam dzivee veicas,lai vinjs ir miileets un apmierinaats cilveeks.Jo ikviens no mums to ir pelnijis.Un vinja vinju pameta.Taa vienkarshi.Neesot bijis paaraak labs.Hooo!Kaa tad tas var but?Man vinjs likaas pats miljakais,pats labakais..pats,pats...bet shai redz nedereeja.Es neliksmoju.Nee.Pavisam ne.Es sabijos.Par to kas tagad bus.Un veeleju vinjam labu.Man jau bija sava dziive,viirieshi gan tajaa bija tikai sekundaari,bet bija ok.Un vinjs saaka raxtiit...dazhadus jautaumus-kaa man iet utml...tad jau nopietnak..par mani un vinju.Par iespeejaam.Bet es izvairiijos.Es vienmeer no kaut kaa izvairos,visu dzivi es beeguljoju un izvairos no taa ko negribu redzeet,dzirdeet un sajust.Un pa vienai vien lietai kaapju sev paari un neizvairos.Cik tad var?Jaacenshas ar visu tikt galaa,pieaudzis cilveeks galu galaa...saaku raxtiit,par sevi,par vinju..bet ne par iespeejaam.Gadu,tieshi gadu vinjs man raxtiija.Nopietns laiks tu teiksi.Jaa,tagad seezhu pie shii fakta un tieshaam jasaaka ka nopietns laiks.Bija japaiet gadam lai mees satiktos.Vai 19 gadiem.Lai taa pa istam ieskatitos viens otram acis.
To kas sekoja taalaak raxtiishu pie nakamaas kafijas tases....jo liekas ka te tik garus textus laikam nemaz nevar bidit.Ak,es ...raxtniece...