aktuāls jautājums tas par to mēra sajūtu...nez, tomēr ir tā, ka, ja nav paša galvenā pamatu pamatos iekšā, un tas ir - mīlestības, tad nekā nepietiek...vienmēr gribas vairāk...mīļoto cilvēku nepietiek, jo nav šīs iekšējās kopības apziņas, kas ļauj arī aiziet un vienalga justies droši (nu tā kā integrēt sevī šo superīgo izjūtu par kopābūšanu)
atkaļ ļarkšķu par to pilnīgo mīlestību...bet tas ir vienīgais normālais stāvoklis...viss pārējais ir...tikai atblāzma, ilūzija... tāpat kā izslāpušajam nepietiek tikai ar ūdens bildīti vai tā smaržu(nu it kā jau ūdenim smaržas nav, bet nu domu var uzķert ceru ;))...vai izsalkušajam ar ēdiena smaržu...patiesībā tas vēl vairāk izaicina slāpes un badu..