miesa un dvēsele...jautājums ko izvēlas, kas ir prioritāte? ai, zinu, ka šis parasti tracina, kad sāk skadēt par garīgā-dvēseliskā likšanu pirmajā vietā, jo ēst jau gribas un kaut kur jādzīvo, bet neesi ievērojusi, ka cilvēks, kurš iemīlas ēst grib gaužām maz? un viņu īpaši nesatrauc materiālais un tikai tad kad tas skurbulis beidzas, tad sāk domāt un sākas visādi kašķi un tādā garā...bet domāju, ka mūsu uzdevums ir šo gaisīgo mīlestību iezemēt un ieviest ikdienas lietās...tas ir tas pats par ko runā meditācijās un tajās garīgajās mācībās. es kaut kā problēmu sakatu tur, ka cilvēki ir iedomājošies, ka mīlestība ir kaut kāda mīlnieku prioritāte...it kā tas nebūtu cilvēka dabiskais stāvoklis(un tās ir sekas tam, ka dominē uzskats, ka cilvēkā dominējošā ir dzīvnieciskā daba...it kā cilvēks nebūtu radīts lai apgarotu(vai kaut kā tā) dzīvniecisko (ne jau brutāli, bet ar mīlestību)...it kā cilvēka būtība nenāktu no garīgajā sfērām...it kā dzīvību nebūtu radījis Dievs...(it kā Dievs nebūtu radījis to evolūciju)...ačgārna pasaule...jāgriež tā atkal atpakaļ :)
uzskatu, ka ir tikai viena mīlestība - beznosacījumu...un tā pienākas visiem cilvēkiem...un tas prasa atteikšanos no ego...un tas nav viegli...tāpēc ir tik daudz teoriju par visādiem tur mīlestības veidiem, jo cilvēkam ir pārāk sāpīgi apzināties, ka viņš patiesībā nemīl :(