|
|
Sunday, March 28th, 2010
|
11:13p
Šī nebūs romantikas pilna vēstule.
Kamēr citi raksta nenosūtītas mīlestības vēstules, man ir nenosūtīta vēstule tēvam.
Un tas taču nenozīmē, ka šajā vēstulē trūks mīlestības, tieši pretēji.
Tēvs ir pirmais vīrietis mazas meitenes dzīvē, tas vai nu kļūst par turpmākās dzīves Īsta vīrieša etalonu, vai tieši pretēji - parāda to, cik vīrieši mēdz būt gļēvi, nevarīgi, bailīgi un neuzticīgi.
Pirmais vārds ko es iemācījos bija tieši "tēt".
Tu lutināji mani, bet nekad man nebiji līdzās. Tu man dāvināji krāšņas dāvanas, lai izpirktu savu vainu. Retus vakarus pirms aizmigšanas lasīji man priekšā pasakas. Tu man iemācīji spēlēt šahu, devi turēt rokās savu ģitāru un akordeonu, iemācīji nosaukumus zvaigznājiem, tu biji mans varonis. Taču jo lielāka es augu, jo lielāks viesis tu manā dzīvē kļuvi - tu ikreiz solīji, ka man tikai nedaudz jāpagaida un kad pienāks svētdiena, tad tu mani kautkur aizvedīsi. "Tikai pagaidi nedaudz. Pagaidi līdz svētdienai. Tad man noteikti būs laiks priekš tevis".
Kamēr es gaidīju svētdienu, es centos būt labs bērns. Mācījos lasīt, mācījos rakstīt, skaitīju priekšā vecmāmiņai dzejoļus, centos būt tik labs bērns, kamēr gaidīju svētdienu, lai visi varētu teikt, ka esmu ko nopelnījusi. Taču, kad svētdiena pienāca, tu vienmēr biji citur. Darbā, pie Viņas, par kuras eksistenci toreiz vēl nezināju, pie draugiem, citās galaktikās. Tu solīji. Taču nekad nebiji līdzās. Un es - es nekad nebiju pietiekoši laba.
Es vēljoprojām cenšos, taču tev nekad nav gana.
Tu pārmet. Taču tevis nekad nav līdzās.
Man pietrūkst tava smaida, tēt. Man pietrūkst neizdzīvotas bērnības.
Jo tieši bērnība kļūst par šablonu turpmākai dzīvei.
Bet tu taču tikpat labi kā es saproti, vai ne, ka manas bērnības šablons ir greizu nolemtību pilns.
Es tev piedodu, tēt, tavu neesošā tēva lomu. Piedodu jums abiem.
Taču visvairāk es vēlētos, lai reiz mēs spētu pārkāpt tam visam pāri, runāt, skatoties viens otram acīs un saprast, ka citas iespējas kā visu izrunāt mums vienkārši nav. Jo arī neviena cita mums nav. Ir tikai mūžīgi neizspēlēta šaha spēle starp tēvu un meitu.
(comment on this)
|
|
|
|