uh, tieši tagad, tieši pēc 25 dienām, varu teikt - paldies!
paldies, par to, kas bija - viss bija ļoti jauki, neņemot vērā, ka mēnesi no savas dzīves esmu palaidusi garām. piedzīvoju tādas tā kā mēnesi garas paģiras pēc tevis.
hmm, es pat nezinu, kas ir pie vainas, ka man tik pēkšņi ir palicis labāk, laikam jau laiks, jo nu bez tevis man ne viens cits neeksistēja un kādu laiku arī neeksistēs, jo man tagad ir bail kaut ko sākt, bet tās nav tādas briesmīgās bailes, man vienkārši vajag kādu laiku, lai atgūtos .. he, tas ir, man vajag vēl mazliet laiku, lai atgūtos.
vēl es tev varu pateikties par to, ka esi padarījis mani stiprāku. daudz stiprāku.
un, zini ko, es gribu tevi gaidīt, es tiešām gribu, bet es to nedarīšu, jo visam ir savs pacietības mērs + arī tas, ka savas rozā brilles esmu kaut kur nozaudējusi, un beidzot es saprotu, ka man tevi nevajag!
he, visu labu, mans labais draugs, tev bija paveicies ar mani un tu to arī atzīsti, bet man paveicās ar to, ka tu izvēlējies nepalikt!

..

ceru, ka šitas nepaliks unsend, bet pagaidām man vēl nav tik liela drosme, lai aizsūtītu .. VĒL nav.