ar katru dienu mēs kļūstam arvien tālāki no sava sākuma, zaudējam savu pirmējo gudrību - sirds gudrību...tik skumji redzēt visus tos lielos ļaudis, pieaugušos, kas ir tik tālu no sevis...un tik dumji...un visi tik vienādi un neinteresanti...visi vienbrīd seko tādai un šitādai modei - tagad topā Indija? - laižam uz Indiju, kvēpinām vīraku, šmorējam vistu karrija mērcē! ak tagad jāklausās viedos psihoterapeitu padomos? - atiet, Zuzīt!, ā, un tagadiņ veseli dzīvojam un gudri spriežam (par lietām, kuras vienkārši nesaprotam!)? - pilnu tvaiku!!!
nav skaista pieaugušo pasaule!
es gribu tikai savas sajūtas...un viņas elpu...un viņas pirkstus manī...un virtuves galda vēso, aso malu manā mugurā...manā virtuvē...un pēc tam mierināt nobijušos kaķeni...
tā es...

(Reply to this) (Thread)

piekrītu.. nevaru nepiekrist... laikam.. it īpaši par to pēdējo rindkopu...aiii...

(Reply to this) (Parent)