šonakt redzēju sapni.. tur dzirdēju, kā iekriti upē.. Daugava nesa tavu trauslo augumu.. Tu lauzi ceļu.. un pretojies.. līdz nespēji.. es kliedzu..saucu un raudāju.. tad.. mēs abas.. cīnījāmies ar nežēlīgo straumi... Daugava nu bija izgājusi arī ielās... plūdu laiks...Tev vairs nebija spēka.. Tu man teici, ka tev vairs nav spēka.. un pasmaidīji... rokas atrāvās.. es ārdījos un kliedzu.. meklēju Tevi.. un atradu. Tev bija iepaticies peldēt.. bez spēka tikt nestai pa straumi.. Tu gribēji vēl.. bet nē.. es noķēru Tevi.

Šodien jančuks pateica,ka pie Kostas salas šķēlušies milzīgi viļņi un māmiņa vairākkārt aizrijusies ar ūdeni.. VIŅU IZGLĀBA.