| |
[Aug. 31st, 2005|03:39 pm] |
|
pagraba smārds.... pazūdu šai tumsībā.. tik bail.. joprojām.. ne sveces, ne spuldzītes.. kāpnes kā vīteņaugs novedušas mani te lejā... tik tumši.. tik baisi.. neelpo.. tu never durvis vaļā... tu neaiztiec... aizkariem ir jābūt ciet.. es redzu mēnesi.. tiem jābūt aizvērtiem... vai nav vienalga galu galā.. ja būs lemts tad notiksies.. tikai kāpēc sirdsapziņa mani vajā.. ja jānotiek tam,kas notiksies... vai laist jūs iekšā..? vai šovakar? jā, izārdiet manu māju.. izārdiet istabas... es zinu, būs taču.. izārdiet dvēseli.. būs taču labi arī tā.. būs taču.. neaiztiec... |
|
|
