| |
[Dec. 27th, 2005|12:38 pm] |
sarkans sniegs uzsniga naktī
gribas teikt
ka tas derdz
bet nē
es staigāju apkārt un gaidīju nāvi
zibens nespēra naktī
es neesmu nopietna visādā ziņā
es nenesu sēras jums līdz
es vienkārši gaidu to ziņu no sirds
kad tā teiks
viss
viss!!
zem eglītes sēdēt ir kaitīgi
skujas iedursies kaklā
vai nav vienalga
es sēdēšu
un negaidīšu brīnumu
tie nāk pie manis paši
es atveru albumu
acis apstājas
kā lai aizver vakardienu
kā lai pieceļas un aizmirst
man patika
man patika tur būt
jo bijāt jūs
enģeļi
mani |
|
|
| |
[Dec. 27th, 2005|05:09 pm] |
un nav jau tā ka viss mainītos
un nav jau arī tā
ka viss paliktu pa vecam
es vienkārši esmu piekususi staigāt šitajās čībās
es gribu savu
daudzu čību pasauli |
|
|
| zāļu nav |
[Dec. 27th, 2005|05:12 pm] |
tajā dienā, kad mazais brālis paņēma mani mašīnā ar alu, es izlikos, ka neredzu kā manī kas salūst.. es tagad katru nakti sapnī redzu mazo brāli..... mēs esam tuvi un draudzīgi.. un katru rītu pamostos.. with my heart in my hands.. es tikai domāju.. kāds gan būs mans lielais sods? vai varbūt es pati vienkārši to esmu izdomājusi? un kāds gan būs sods par to lielo noslēpumu, kura nemaz nav, jo kauns? jā atzīstu.. vismaz tik spēka man ir, ka man kauns par sirdi kas vienkārši mīl asiņot.. tā vienkārši mīl asiņot.. cik tas īstenībā ir pārsteidzoši, ka šie asinsvadi ir tik trausli! es nezinu, kā man uzrakstīt degošu sirdi.. tā esmu es- kritienā, ko var nogalināt pat lidojoša papīra strēmele.. tā esmu es- kaila pret jūsu šķēpiem.. un varbūt arī tas lielākais sods jau ir no manis pašas- tā vienkārši mīl asiņot par to kā vairs nav..
zāļu joprojām nav
zāles
es nezinu vai es..
kā es.. kā varēšu...
man vienkārši gribas būt citās čībās.. man vienkārši nepietiek ar brīnumiem.. |
|
|
| iz mūsējo dzīves |
[Dec. 27th, 2005|08:38 pm] |
Я торчу, а надо
лечиться
Учиться,
работать,
работать,
жениться
А мне скоро
свет в конце
туннеля врубят
Нас
наркоманов
никто не
любит. |
|
|