| |
[Aug. 31st, 2005|01:56 pm] |
|
kūko, kūko dzeguzīte..
siltos vakaros...
ceļš uz mājām...
putekļiem klāts un balts...
ceļš, kur gājām...
dzeguzīt...
malks ūdens noglāsta manu kaklu no iekšpuses... malks ūdens.. dzesē... paceļu acis. un redzu Tevi tur augšā.. Tu, skaties, draudziņ, cik ilgi mēs wēl tā... mākoņos peldēties laikam jau ir labi...tai zilajā jūrā gribētu būt arī es.. Tu uzsmaidi man.. Tev acis mirdz joprojām...šis dzīvesprieks spēj izdedzināt.. es paceļu acis.. un saku Tev paldies..
žēl tikai, ne visi eņģeļi ir redzami.. es Tev paspiestu roku.. |
|
|
| |
[Aug. 31st, 2005|03:39 pm] |
|
pagraba smārds.... pazūdu šai tumsībā.. tik bail.. joprojām.. ne sveces, ne spuldzītes.. kāpnes kā vīteņaugs novedušas mani te lejā... tik tumši.. tik baisi.. neelpo.. tu never durvis vaļā... tu neaiztiec... aizkariem ir jābūt ciet.. es redzu mēnesi.. tiem jābūt aizvērtiem... vai nav vienalga galu galā.. ja būs lemts tad notiksies.. tikai kāpēc sirdsapziņa mani vajā.. ja jānotiek tam,kas notiksies... vai laist jūs iekšā..? vai šovakar? jā, izārdiet manu māju.. izārdiet istabas... es zinu, būs taču.. izārdiet dvēseli.. būs taču labi arī tā.. būs taču.. neaiztiec... |
|
|
| |
[Aug. 31st, 2005|08:00 pm] |
|
pašlaik esmu sarkanā mežā.. sēžu zem sarkana koka un plūcu sarkanas puķes- mezhonesss... sarkana torte mājās negaida, sarkanas asinis pil, un neviens tās šai sarkanumā nedzird...
un paldies dievam.. |
|
|