| |
[Mar. 27th, 2005|05:39 pm] |
|
Tikko no Saulkrastiem ar Sandža pīrādziņiem aiz waigiem, jūtos kā lietū izmircis kāmis.. Rēcīgi, ne?? Man ar tā liekas. Tāds pawisam nošņurcis, bet it kā drusciņ laimīgs. Maz gan dažreiz wajag he he... Jā. Spēlējām.. Bungājām ar pirkstiem pa galdiem, plēsām ģitāru stīgas un sitām ar karotēm pa sawiem alus kausiem.. Ārdījāmies līdz aizlūza balsis. Līdz swiedriem. Un aritmijai. Šņaucamā tabaka. Mentols nāsīs. Konjaka eiforija.. Ūdens pīpe no kolas pudeles.. Aizdedzinātas cigaretes kausē plastmasu.. Aizsitas elpa, bet nenodziest smaids. Nosaluši pirksti un spiešanās zem wienas segas. Bija labi.
Mums bija prieks.
Dažreiz ar pudeles brāļiem tu nemaz neesi wiens. |
|
|