un atkal rītā rasā peldoties, zaļā zālītē.. starp pienenēm guļot, mēs gaidās noskūpstam debesis...jo šeptiņjūdžu zābaki ir atkal aizdoti brālim....kaut kur putekļainā skapī, aiz grāmatu kaudzēm, tie stāw, tur.. un neļauj mums wienai otrai pieskarties...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

visam savs laiks ... gan pienāks arī tas ... laiks paiet ātri ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha...;**

(Reply to this) (Parent)