| Lūdzu ticību! |
[Mar. 2nd, 2011|04:49 pm] |
Es jūtos reāli "piedrāzta".
Pirms biju nojūgusies un izbaudījusi visus "tās puses" priekus man apriori likās, ka vismaz kaut ko zinu, saprotu.
(Pat ar visiem halucigēniem un tml sūdiem - tev vēlāk paliek izskaidrojums - tas bija ārēji ierosināts.)
Tagad zinu- ne sūda. Vienā brīdī tavu stabilo visuma centru var paņemt un izlaist caur tādu karuseli, ka tu pēkšņi saproti pavisam skaidri- tās ir tikai vienas acis, kas redz un viens prāts, kas aptver. Pie tam, apkaļķojies ar savas pieredzes bagāžu.
Es labprāt dzirdētu iebildumus. Esmu pilnīgi apjukusi. Vairāk par visu es gribētu noticēt tam, ka viss ir kārtībā. ka es neesmu piedzimusi kaut kādā visuma dibencaurumā.
Radītājs dod, lūdzu ticību, ka eksistē žēlsirdīgs un līdzcietīgs Dievs, jo citādi es nespēlējos.
Vot i ņemšu un ticēšu, lai būtu spēks palīdzēt veidot tās klimpas buljonā, kur vientuļam ceļiniekam patverties - tas vienīgais, ko zinu.
Nu kā tev nekļūt duālistam, kad viens vienīgs ārprāts darās pasaulē (un asins līst).
Kāds visspēcīgs Dievs pieļautu visu to ļaunumu? Nav runa par daudzumu. Pilnīgi pietiktu ar vienu gadījumu, lai dotu šaubām vietu.
Izvarots zīdainis. Tas ir tik šausmīgi, ka žēlsirdīgais Dievs noskrietu no debesīm un uz rokām aiznestu to bērniņu prom, ja viņam pietrūktu žēlsirdības potenciālos nodarītājus iemidzināt, kā nāvīgi slimus suņus.
Kas mēs esam? Priekš kam? |
|
|
| XXX sapņotāji |
[Mar. 2nd, 2011|08:20 pm] |
Tās ir blēņās. Nevaru ciest, kad saka "Mēs, vīrieši, visu laiku par seksu domājam."
Figu. Mans vīrietis visu laiku par seksu nedomā. Nav par ko domāt viņam, vaj?
Es -zemes meita- tad jau vairāk to lietu apsmadzeņoju. Un pate nezinu kāpēc- tak, kas jādara, jādara- ko tur domāt.
Ja kādam no mums abiem ir aizspriedumi pret pornogrāfiju, tad tikai tāpēc, ka zināms, ka suņa darbs tas ir un tās pašas filmu studijas, kas normālus kniebienus filmē, var zem letes kkādas reālas izvarošanas tirgot.
Tas viss.
Un vispār.
Es, kas daudz par seksu domāju, vai es tāpēc staigāju apkārt visu sieviešu vārdā klārēdama, ka viņas par to vien domā?
Tā ir tāda pincīšu-rādīšana. Koķetē, laikam.
Es arī labprāt dažam glītam puisim izstāstītu kā man seksu gribās, bet es tomēr savaldos- smalku ļaužu esmu tak, kā nekā.
Sanāks vēl šmuce rados un kurš tad vainīgs būs?
Kas mēs bez rokām esam, lai viens pret otru kā tādi suņi rīvētos? Apriebusies man tā koķetērija. Intelektuālu baudījumu gribu. Labas sarunas- tas ir reti sastopams dzimumdzīves elements.
Vēl arī. Cik es spriežu no personīgām sarunām, tad tie "par seksu domātāji" ar' nav nekādi lielie darītāji nemaz. Pozeri, ёба! |
|
|