|
Mar. 3rd, 2010|09:37 pm |
Bija kādreiz tāds spēļuks kā Arcanum. Kādēļ to pieminu? Arcanumā bija tāda forša fīča, ka bija jāizvēlas maģija vai tehnika. Izvēloties vienu, otrs feilo, piemēram, magam automātiskie ieroči sprāgst rokās, bet tehniķim pat prastākie spelli spēja radīt ahūnāko trobeli. Tad nu gribas vilkt paralēles ar domāšanas veidiem. Konkrētāk - eksakto un humanitāro. Kā izrādās, ir grūti noturēt šos abus līdzsvarā. Ja kādreiz varēju murgot un dzejot visādu bullšitu, neko necērtot no matemātikas, tad tagad, iegrimstot matemātikas un fizikas pasaulē, neesmu spējīgs neko sakarīgu samurgot. Viss pārvēršas marazmā, kas traumē pašu. Toties paveras cits skilltree.
Stulbākais ir tas, ka vēlmes ta nepazūd. Pazūd tikai spējas.
un jā, palūgšu neņemt mani pierē +-mēnesi no šī ieraksta. vai pat labāk - gadu |
|