|
Nov. 6th, 2018|09:32 am |
Piehdien braucu rāpuļot, pusceļā izdomāju, ka laikapstākļi ir pietiekami forši, lai tā vietā izmīcītu līkumu ap pus pilsētu uz dzelzs rumaka. Pa tumsu. Izrādās, pārupē tik daudz kas ir saremontēts, sacelts un salabots, ka bija tiešām interesanti braukāt pa jaunajiem celiņiem un vērties riņķī uz visādiem interesantumiem ar gaismām un arhitektūru.
Pusceļā ieripoju klizmā, lai nopirktu pienu. Aber tur tantes jau krāmē xmasu porterus un piparkūkas. 1.(!) novembrī! Protams, ka paķērās abi.
Vēl izrādījās, ka bija kautkādas miroņu dienas - visās kapsētās sveces saliktas. Sanāca braukt garām trim palielām kapsētām (tehniski, septiņām), skats labs. Neko neredz, tikai jūra ar vizuļojošam gaismiņām. Minoties garām, daļa no tām pazūd aiz kokiem, daļa atkal parādās un efekts ir diezgan foršs. Piefiksēju, ka daudzi cilveki nodarbojās ar kapu tūrismu, tobiš visi parkingi bija pārbāzti ar autiņiem. Un ne tikai penši, bet arī jaunas ģimenes ar maziem bērniem. Laikam tomēr nāksies paņemt to Rehepapp kā nākamo lasāmvielu, lai iepazītos ar vietējās faunas kultūru biš tuvāk |
|