| trokšņi un alkoritmi |
Jun. 22nd, 2018|11:04 am |
marta koris laikam bija tas, kas pukstēja par to, kad 30 gados cilvēki beidz meklēt jaunu mūziku. Man, kā reiz, 30 bija tas vecums, kad beidzot bija parādījusies nauda pirkt visu to, kas savā laikā tika zagts, tai skaitā maksāt par mūziku.
Pirms tam meklējos pa last.fm - skrobbloju to, ko klausijos, skatījos, ko kaimiņi klausās, rekomendācijas, utt.
Tad pamēģināju gūgles mūziku (jo amazōne tak neuzticās ne-eiropiešiem) par maksu. Piedāvājums ierobežots, rekomendāciju algoritmi arī so-so. Daudz kas no interesējošā vispār nebija pieejams. Pametu pamatā dēļ tā, ka ik pa pāris dziesmām jams vnk uzkarās.
Tā kā jau biju pasācis maksāt, izdomāju, ka jāpagaršo šprotifajs. Mūzikas daudz, gan vietējās, gan zabugorjes. Applikācija darbojas normāli, pleilistes, šērošana starp iekārtam, utt. Ērti.
Kas patīk - rekomendāciju algoritmi diezgan labi viņiem. Sākumam iebaroju savus long-term favorītus (Ministry, Monster magnet, EN (pisviņzirgs to vācisko nosaukumu), NiN, Rammstein, Laibach, Coil, Dimmu Borgir, Kilimanjaro darkjazz ensemble, random elektrōniku), kā arī īslaicīgās intereses. Periōdiski nostaļģēju ar gaudulīgo tīņu periōdu mūziku (Deftones, SoaD, Pink Floyd, Keivs, Death in Vegas, Moonspell, Kino, Rome, Audioslave, etc), daudz elektrōnikas, bišķiņ kontemporārijs, bišķiņ blūzs, bišķiņ metāls. Vārdu sakot, totāla bezgaumība. Visam pa virsu skuķis vēl mājās klausās savu huiņu no mana konta - ikauņus, elektrōniku, kautkādu deju mūziku. Vārdu sakot, īsti dzīvi neatvieglojam.
Par spīti sūdainam inputam, šprotifaja alkoritmi tomēr spēj patīkami pārsteigt ar piedāvājumiem par zināmu, bet piemirstu mūziku (Earth, Bohren & der club of gore, PJ Harvey, The Fall, The Blue Angel Lounge, Brian Jonestown Massacre, White Zombie, Lamb, Autechre, Trent Moller, Coal Chamber), kā arī piedāvāt jaunus interesantumus (Nils Frahm, Swans, (kā es šitos palaidu garām, nezinu), Black Heart Procession, VoX LoW, Suuns) un dahuja somu kantrī mūzikas, because finnish country is the same as estonian pop, right?
Visā visumā esmu apmierināts ar servīzi. Ja neskaita to, ka daudz albūmi mistiski nav atrodami (Oomph! pirmie 5 albūmi, pirms viņi tika kastrēti; Sepulturas Roorback, vēl šis tas). Nevar saprast - tas ir grupu imidžmeikinga polisijs vai kautkādi Sony ekskluzīvi?
Vispār es uzskata, ka tie ļautiņi paši sev iešāva kājā ar lielgabalu ar to DMCA. Tas nu nepavisam nesamazina pirātisma daudzumu, tikai apgrūtina wannabe legāļu dzīvi. Es, kā austrumeirōpietis nevaru skatīties filmas, klausīties mūziku un lasīt grāmatas legāli. Pat gribēdams. Man ir 10x vieglāk nozagt, nekā legāli nopirkt. Gribēju skuķim uzdāvināt vienas vietējās grupeles albūmu. Digitālu kopiju. Ripas var dabūt tikai grāmatnīcās, digitāli - tikai amazōnē. Amazōnes polisiji neļauj tirgot digitālo audio uz austrumeiropu. Tās grupas ierakstu studija ir manā fakin' pagalmā! Retardodrōms |
|