| Velocepiens |
Mar. 19th, 2018|09:51 am |
Piemājas iela mums te ir lekna - zaļa atdalošā josla ar kastaņiem sastādītiem, tiem abās pusēs veloceliņi. Nu, kā jau juropā. Zõna mums miļjõ, redz. Attiecīgi, lai cilvēki savus dārzus nenobetonētu par stāvlaukumiem, piemājas trotuāri apzīmēti ar parkinga laukumiem. Ne pilns auto-uz-ietves, bet daļējs, tikai puse auto ir uz ietves. Tas brīžiem noved pie situācijas, kad starp māju un auto ir 30cm telpas. Reizēm mājas vietā ir brikšņi ar dzeloņiem. Vārdu sakot, ir vietas, kur nevar izbrist pa trotuāru, nākas cilpot apkārt. It sevišķi, ja neesi viens pats pliks. Bet tādas vietas ir retas, 2-3 visā 2km strēķī un visas vienā ielas pusē.
Rajons hipsterīgs, daudz jauno mammuķu ar brēkuļiem ratos klejo, nu nevar viņas tur izlavierēt, nu i iemīlējušas pa veloceliņiem dragāt. Nereti pat 2-3 ar piecvietīgām piekabēm. Pizģec, karoče. Velosipēdistiem tas, protams, nepatīk. Bet nu viņas var saprast.
Otrs anti-velo grupējums ir suņu/kaķu(reiz arī milzīgas melnas cūkas) īpašnieki, kas staidzina savus lopus 3m platajā zaļajā zonā. Saimnieki, protams, slāj pa veloceliņu. Ar lielajiem mošķiem ir ok, tiem troses un ķēdes pa gabalu redzamas, bet es nevaru sagaidīt to burvīgo brīdi, kad kāds sīks kverplis aizlidos kosmosā, kad kāds ašāks riteņotājs nepamanīs to ultraplāno neredzamo žilku, ar kuro jamējie ir piesieti pie saimniekiem.
Abi iepriekšējie grupējumi ledu ir ielauzuši, taciņu iestaigājuši, arī prastie mirstīgie nereti klimst pa sarkanajiem celiņiem. Un ne tikai klimst, bet arī vazņikajut par to, ka cilvēks ar velo mēģina jamos apbraukt. Un pohuj, ka 99% ietvju tomēr ir ar tiem pusotriem metriem brīvās telpas lavierēšanai.
Pa lielam, iezemieši uz divratiem ir diezgan miermīlīgi - kas caur zālienam izmīca, kas izlec uz ceļa, lai apbrauktu traucējošo faunu, bet ir atsevišķi, kas lamājas, bļaustās un visādi citādi izrādās. Bet nu nav brīnums, pats esmu pāris reizes dzirdējis sašutušas gaudas no sīčiem, kam ausis aizbāztas ar tuc-tuc, acis telefõnā, un, protams, ka taisni viņi noslāt nav spējīgi. Uz zvaniem nereaģē, mirgojošām gaismām arī nē, nākas gaidīt Momentu, kad izskatās, ka ir izlēmuši ieņemt vektõrveidīgu kustības virzienu. Tad nu mēģinu mīcīt garām un, tanī brīdī, kad mans priekšējais rats ir vienā līmenī ar šo zombiju, tas izdomā vai nu mesties sāniski vai vēl darīt ko tikpat paredzamu.
Jājautā - NU HUĻI viņi tur lien? Vietas uz ietves ir precīzi tikpat (atkal, 99% gadījumu), cik uz veloceliņa. Pat, ja visas stāvvietas ir aizņemtas. Ar brīvām stāvvietām ir divtik. |
|