| A glance Into Morpheus's domain. |
Jan. 23rd, 2012|09:21 am |
Lai nu kas, bet gulēt man patīk jau kopš bērnības. Varētu pat teikt, ka savā laikā biju sasniedzis vērā ņemamus rezultātus šinī sporta veidā. Tie, kas uzskata, ka šī patīkamā nodarbe nav pielīdzināma sportam - pamēģiniet nopampt virs 20h, uzreiz citu dziesmu dziedāsiet. Laikā, kad šancēju divos darbos, no kuriem viens bija nakts maiņas, biju iemanijies snaust jebkurā laikā, jebkurā vietā, liekot kopā nepieciešamo minimālā miega daudzumu minūti pa minūtei, guļot stāvus sabtransā, gaidot uz cilvēkiem, stāvot rindā pie kases... protams, visefektīvākie un patīkamākie mirkļi tanī laikā bija nosūtijumi uz tālākajām Dievzemītes pilsētam - Liepāju, Rūjienu, Rēzekni, Valmieru - šie braucieni ļāva iegūt pāris stundas nosacīti nepārtraukta miega. "Nosacīti nepārtraukta" tādēļ, ka nācās iedresēt sevi adekvāti reaģēt uz atslēgas vārdiem, atbildēt uz jautājumiem un tā tālāk. Ir aizdomas, ka šis periods tikai pastiprināja jau no bērnības visnotaļ aktīvo "miega dzīves" elementu - problēmu risināšana miegā, runāšana pilnīgā atrubonā, kā arī runāšana pa telefonu laikā, kad smadzene ir offlainā. Izrādās, ka joprojām pa miegam nereti runāju, svilpoju un savādāk izklaidējos un izklaidēju citus. Blakus efekts tam ir fakts, ka netiek atjaunota enerģija tik efektīvi, kā tas varētu būt, tāpēc periodiski ir nepieciešams neliels dopings 3-4 alu paskatā, kas ļauj nolūzt kā baļķim, bet neizpaužas kā paģira nākamajā dienā.
Ko cilvēki bieži vien nesaprot - gulēt ar kādu ir patīkami, bet gulēt vienam - forši un efektīgi. Var neuztraukties par savu korpusu, ko tas dara un kā pārvietojas pa guļamo platību. |
|