| Tu vēlies būt garlaicīgs |
Dec. 9th, 2011|10:55 am |
Jā, jā, tu vēlies gan. Par spīti tam, ka imidžš, lepnums un liekulība, ko tu dēvē par "apziņu" apgalvo tev pretējo. Tas, ko tu dari savos centienos nebūt garlaicīgs - klišejiski izlēcieni, sacelšanās pret apkārtni, festivāli un ālēšanās "draugu" lokā tevi nepadara mazāk garlaicīgu manā skatijumā. Protams, ka dzēruma draugi tevi atdzīst par interesantu, jautru un tā tālāk, bet tas ir tikai tādēļ, lai celtu savu pašapziņu, ka viņi tusē ar interesantiem tipāžiem.
Tava "māksla" ir prasta kā uz žoga uzzīmēts krāns, tava dzeja ir sūds, tava mūzika beidzas pie trim krievu mūzikas pamatakordiem un pliekana bīta. Zini, kādēļ tas tā ir? Jo tev trūkst iztēles un spontānuma, ko, diemžēl, Mākslas akadēmijā laikam nespēj iemācīt. Divdesmito gadu otrā galā tu šo sapratīsi un pievērsīsies kādam pelnošākam darbam (varbūt būsi izsities līdz vecākajam kasierim vai pat zemā līmeņa menedžerim kantorī, kas vairumtirdzniecībā izplata tamponus), jo visi tavi draugi, kas sniedza morālo atbalstu būs jau pa pāli apbērnojušies un apprecējušies. Turpmāko mūžu pavadīsi sūcot aliņu pie TV, sitot sievu un bērnus un nedēļas nogalēs rokot kartupeļus sievasmātes mazdārziņā.
Un ko tikmēr darīšu es? Visdrīzāk precīzi to pašu, jo arī es vēlos būt un esmu tieši tik interesants kā biete tirgus tantiņas spainī. Un retie aizmiršanās mirkļi, kurus provaido dažādu ķīmisku vielu maģija nu galīgi nepalīdz atbrīvoties no šīs apziņas brīžos, kad tās laiž vaļā un iemet ar seju tajos sūdos, ko mēs dēvējam par ikdienu |
|