| Кто понял жизнь, тот не спешит |
Sep. 4th, 2011|02:40 pm |
Pirmā vairāk kā nedēļa ir nodzīvota pa Igauniju un tā ir atdzīta par labu esam. Salīdzinot ar Oligarhiju, Tartu ir 2.5 reizes lielāka, tomēr joprojām pietiekami neliela, lai nebūtu pārbāzta kā megamiests. No ~100k iedzīvotājiem ~20k ir studentu, no kuriem, savukārt, ~2k ir ārzemnieki. Pamatā sanāk tusēt ar leišiem, poļiem, itāļiem, čehiem, amīšiem, jo kautkā iezemieši turas nostāk no mums, iebraucējiem. Kursā arī ir tikai 4 igauņi, tālāk nāk rumānis, kazahstāniete, ukrainiete, angļu meitene vārdā Pippa, polis, vēl pāris urāli no austrumiem nav ieradušies, jo problēmas ar vīzām.
Par sadzīvi, tātad - principā, te ir viss apmēram tāpat kā Dievzemītē, tikai igauniski. Tās pašas korporācijas (maķīts un staķiks pāri ielai, rimčiks uz vienu un maxima uz otru pusi, utt), tikai viss ir biš biš lētāks - paika, vieglā šmiga, pat autozupa ir lētāki. Ko nevar gluži pateikt par pīpēt un šņabi. Toties krogos cipari ir salīdzinoši ok - 5eur par 3 aliem, burbons 2.5eur šotā, kokčiki 2-4eur. Tas studentu krogos. Ir, protams, arī "krutie" krogi, kur ceņņiki ir biš augstāki, bet arī saprāta robežās.
Par dzīvokli sanāk 290+komunālie(vasarā ~70, ziemā 130), kas šķiet daudz, bet jāatceras, ka dzīvojam 3istabniekā pašā pilsētas centrā, so stfu.
Visu laiku biju nojautis, ka dziļi sirdī esmu igaunis - miermīlīgs, nepatīk uzmākties, nepatīk steigties un stresot. UN man patīk estu meitenes :D 90% trokšņotāju un kašķa meklētāju ir urāli un nav nekāds pārsteigums, ka visskaļāk pa naktīm ārpus centra ir dzirdama krievu valoda.
Ak, jā, vēl esmu kļuvis par oficiālu Tartu pilsoni, bankas konti ir jau 4 valstīs, cītīgi nestrādāju, bet gaidu algu, apmeklēju lekcijas, bet nemācos.
Tā, lūk, mums te sokas.
Kautkad drīz jāaizbrauc līdz Munameģim. Jāatrod tik kāda smalka meiča, ko jamajā uzstiept |
|