|
Jun. 26th, 2011|03:08 am |
|
Jāņi, Jāņi, Jāņi... nav diezko daudz ko teikt par tiem, ja neskaita to, ka izskaloju muti ar degšķīdumu, lecot pār ugunskuru iestādijos ar seju planētā, sadedzināju vienu no favorītajām jakām un vakarrīt iedzīvojos rudzupuķu vainadziņā. Izsecinājām, ka no autora sanāk sūdīga sieviete, tādēļ vainadziņu neviens nenocēla. Bet visā visumā - jautri: pūdeles dedzināšana, sadziedāšanās, nieres zagšana un otrās dienas soļanka sagurušajiem līgotājiem bija visnotaļ forši. Tikai kompānija sāk laikam novecot - rītausmu sagaidiju viens pats, kā jau nereti pēdējo pāris nedēļu laikā; apkārtējie pensionāri aši sagurst un iet gulēt/dzen prom. |
|