|
Feb. 2nd, 2011|12:47 am |
Laikam jau tā ar mums ir - lai cik maz un kādu huiņu tu arī nerakstītu, tomēr izstrādājas kautkāda distinktīva rakstīšanas maniere, kuru kārtīgs stalkeris spēj saost pa gabalu. Būtu tik vēlēšanās. It īpaši tiem, kas ir izkopuši ļoti savdabīgu stilistiku un/vai nodarbojas ar sviestošanos diendienā jau gadiem. Vajadzētu pasekot līdz, vai šādi-tādi izteiksmes līdzekļi neuzpeld arī "reālās dzīves" papīros.
Pagrūtāk varētu būt atrast pēc "tematiskajiem blodziņiem" iz sērijas "ko es šodien ēdu/vilku" vai "top 15 dziesmas šonedēļ radio swh ēterā". Nezinu, vai būtu interesanti socializēties ar personāžu, kas nodarbojas ar tādām lietām, bet interesanti varētu būt uzzināt, kas notiek viņa galvā. Kāda ir motivācija? Oldskūls camhõrisms, arhīvs nākamajām paaudzēm, jeb tomēr fenomens iz cikla "man nav ko teikt, bet gribas kakāt"? |
|