| You still believe you're superior? |
Jan. 19th, 2011|04:55 pm |
|
Stāvu veikala rindā pie letes, pirms manis iepērkas tipiska КПСС vadošā gala grāmatvede. Nujūnov, garā šubā, ar mici galvā, metrspieesmit reiz tikpat. Tad nu jamai jālien starp mani un leti, lai parādītu, ko grib. Nē, bļa, pateikt "tos vārītos kartupelīšus, jo pašai slinkums mizot. Nu, tos vienīgos, jo tur citu nav". Pavēru muti, lai bilstu savu viedokli par personīgo telpu, bet kurta nu. "Puika, paej malā, neredzi, ka man te jāiet?". RLY? Nodomāju, ka informēt par to, ka Padumija ir beigusies un viņas taisnība un pārliecība vairs nav pie varas un kājas netiks bučotas, prātīgāk būtu sākumā izvēlēties augļus. Jo ar šādiem subjektiem strīdēties ir pilnīgi bezjēdzīgi (tā saka personīgā pieredze), tikai nervus sev gandēt. Vienīgais prieciņš, ka šādiem ir atlicis labi ja 20 gadus dzīvot. Tad gan būs skaisti. Visi klusām staigās riņķi ar pleijeriem ausīs un izvairīsies viens otram tuvoties vairāk, kā par pus metru, kur nu vēl pieskarties vai grūsties/stumties virsū. |
|