"Manifeste du futurisme" daļējs aptuvenais tulkojums |
Jan. 5th, 2011|07:34 pm |
1. Mēs vēlamies dziedāt par par mīlestību pret briesmām, par enerģijas un straujuma ieradumu 2. Mūsu dzejas pamatelementi būs drosme, pārdrošība un dumpis. 3. Līdz šim literatūra ir cildinājusi domīgu mazkustību, ekstāzi un snaudu. Mēs vēlamies slavināt agresīvu, drudžainu un bezmiega kustību, dubultus maršus, pārdrošu dauzīšanos, pļauku un sitienu ar dūri. 4. Mēs pasludinam, ka pasaules krāšņums tika papildināts ar vēl vienu daili: ātruma skaistumu. Automašīnas traukšanās, ar caurulēm, kuras rotā tās pārsegu kā čūskas ar eksplozīvu elpu... rēcoša motorizēta mašīna, kura izliekas darbojamies uz ložmetēju uguns, ir skaistāka par Samotraces Viktoriju. 5. Mēs vēlamies dziedāt vīru pie rata, kura ideālā ass krusto Zemi, kura pati ir sviesta pa savu orbītu 6. Dzejniekam jāpatērē sevi ar siltumu, burvību un brīnumu, lai palielinātu pirmatnējo elementu entuziastisko dedzīgumu 7. Skaistums pastāv tikai cīņā. Nav neviena meistardarba, kurš nesaturētu agresīvu tēlu. Dzejai jābūt vardarbīgam uzbrukumam nezināmajiem spēkiem, lai piespiestu tos klanīties cilvēka priekšā. 8. Mēs esam gadsimtu raga pašā virsotnē. Kāda jēga skatīties atpakaļ mirklī, kad jāver vaļā mistiskie neiespējamā slēģi? Laiks un telpa nomira vakar. Mēs jau patlaban dzīvojam absolūtā, jo jau patlaman mēs esam radijuši mūžīgu, visuresošu ātrumu. 9. Mēs vēlamies cildināt karu – vienīgo pasaules glābiņu – militārismu, patriotismu, anarhistu destruktīvos mājienus, brīnišķīgās idejas, kuras nogalina, un nicinājumu pret sievieti. 10. Mēs vēlamies sagraut muzejus un bibliotēkas, cīnīties pret morāli, feminismu un visu pārējo oportūnistu un utilitāristu gļēvumu 11. Mēs dziedāsim par lieliem pūļiem, kurus uzbudinājis darbs, bauda un sacelšanās; daudzkrāsainā un polifoniskā revolūciju banga mūsdienu galvaspilsētās: arsenālu un darbnīcu nakstīgās vibrācijas zem to vardarbīgajiem elektriskajiem mēnešiem; rijīgās dzelzceļu stacijas kāri aprij kūpošās čūskas; rūpnīcas piekārtas pie mākoņiem ar savām dūmu dzīslām; tilti, ar vingrotāja lēcienu lido pār velnišķīgajiem saulaino upju asmeņiem: bezbailīgie tvaikoņi osta horizontu; lielkrūtainās lokomotīves kūpina uz sliedēm kā milzīgas dzelzs ķēves ar garām caurulēm iemauktu vietā, un slīdošais lidmašīnu lidojums, kuru propelleri izklausās kā karoga plivināšanās un entuziastiska pūļa applausi |
|