|
Sep. 16th, 2010|10:36 pm |
mamutonka te priecajas, ka kōlu taisot no tārpiem. Хернья это всё, kā teiktu atsevišķi subjekti. Mēs sadzīvē patērējam tik daudz visādu sūdu, ka labāk pat neaizdomāties (ar ko es tieši taisos nodarboties):
Man priekšā stāv skārdene alus, uz kuras rakstīts: "satur miežu iesalu". Un viss. Sanāk, ka lietoju tīru iesalu, pat ar ūdeni neatšķaidītu, jo norādīto infu pietiek, lai apietu kautkādutur patērētāju tiesību likumu, kurš nosaka, ka uz jebkura pārtikas produkta esot jānorāda sastāvā esošie sūdi. Vēl skarbāk, ja norāda "sastāvā:", nevis "sastāv no:", jo pirmais izliekas par godīgu paziņojumu.
Visi tie E sūdi arī ir interesanta fīča. Pēc atmiņas mēģināšu pateikt:
E-120 – sarkanā pārtikas krāsviela, ko taisot no kautkādiem kukaiņiem un tiekot izmantota ļoti plaši
E-3kautkas (ja pareizi atceros E300, bet slinkums meklēt) – askorbīnskābe jeb tautā saukta par vitamīnu C
E-5kautkas – pārtikas sōda
E-535 – galda sāls (kas labi sen vairs nav tīrs NaCl, bet ar gaziljōns piemaisijumiem)
Tāpat manī histēriskus smieklus izraisija uz smēķu pakām rēgojošies teksti par tūkstošiem kaitīgo vielu, kuras saturot tabakas dūmi. "Ебать насрать, pa kuru laiku cilvēce ir atklājusi pārējos tūkstošus vielu, ja pēdējoreiz, kad interesējos bija zinamas zem 120?". Savienojumi – varbūt, bet vielas? Kamōn
Ja augstāk minētais neliek aizdomāties par reklāmistu un antireklamistu laulībām ar juristiem un pamatskolas ķīmijas skolotājiem (vienlaicīgi, svētā trīsvienība, jopt), tad nu turpini vien raizēties par sava ķermeņa un gēnu tīrību.
Slapjus jums visiem un visām |
|