Sickbay of my imagination - March 11th, 2020 [entries|archive|friends|userinfo]
Entitious

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

March 11th, 2020

[Mar. 11th, 2020|04:44 pm]
[Tags|]

Vakar, saistībā ar zinātnes otrdienu, izdevās aizvilkt uz krogu iekapāt, jo čoms uzstājās ar prezentāciju. Ok, pēc prezentācijas sēžam, pļāpājam, slīpējam alus. Čalim alus beidzas, šis aizslāj līdz bāram, pasūta, attopas, ka maks jakā, atnāk pēc maka, samaksā, savāc alu un atgriežas. Visu šo laiku un visu ceļu viņam astē sēž kautkāds dīvainis. Saku čalim - eu, tev aste, moš grib piesēst un aprunāt uzstāšanos vai vnk papļāpāt par tēmu. Ok, aste piesēžas pie galda un sāk liet pilnīgu beztēmu. A ļa "es esmu zinātnieks, bet nodarbojos ar investīcijām, jo zinātnē ne sūda nemaksā". OK, good for ya. Tālāk tēma par kroņavīrusu un ražošanas supply chain, blablabla. Šis saka - a kas ta man? Es pretī - ja čipus un silikōna vafeles neražo, nebūs tev nedz ledusskapju, nedz vešmašīnu, nedz kompju nedz autiņu, jo visur tak proči un cita elektrōnika, kuru ražo no tās pašas smilts. Pretī dabūju "a man poh, man ir raspberry pi un vispār, es lietoju tikai opensoursu". Seja pret galdu, labi, let it slide. Tālāk sākās vnk bezsakarīgs betōns - par to, ka viņam 97% tehnika darbā esot opensoursīga (lai ko tas arī nenozīmētu), par to, ka vistizlākais bārs bārs pilsētā ir īstenībā visforšākais. Jo (šas būs LOĢIKA), tur viena slavena zinātnieka mazdēls esot dabūjis pa seju. VAT?

Pus stundu vēlāk vairs nevar tolerēt to sūda straumi, kas no astes plūst. Mēģinājām pieklājīgi, kā jau iezemiešiem pienākas, aizmigrēt pie cita galda pa vienam. Šis piefiksēja un slāja pakaļ. Tad tika skaidrots, ka mēs pēc viņa kompānijas netiecamies. Mājienu nesaprata. Konkrētu tekstu par to, ka pis nah arī nesaprata. Nācās solīt pa purnu, ja līdīs klāt un mēģinās runāt (es arī esmu slavena zinātnieka mazdēls, un šis bārs kļūs par labāko bāru pilsētā, kad viņš dabūs pa seju no manis). Brīdināju 3x, asti kājstarpē ierāva tikai tad, kad piecēlos. Tad sākās draudi, kas mani noveda līdz asarām. "Jobanie latvieši! Es pastāstīšu /90gadīga kolēģa vārds/, ar kuru es iepazinos pirms 25 gadiem, ka tu šitāds. Es pastāstīšu /cita kolēģa vārds/ un tev būs dirsā!" Mierīgi mēģināju paskaidrot, ka var stāstīt kaut vai ANO asablejai, man tas nekrata, ja vien šovakar būs miers no viņa. Sākās histērija ar bļaušanu, kuras dēļ man atkal nācās piecelties kājās, kas izrādījās labs motivātōrs. Brīdī, kad tas pidars bļaustīdamies izmuka no bāra, visi apmeklētāji sāka applaudēt.

Īpaši nesajūsmināja fakts, ka cilvēks neko citu bez vardarbības nesaprot, bet labāk to, nekā 5h garu smadzeņu pišu.
link3 koki mežā|iestādi koku

navigation
[ viewing | March 11th, 2020 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]