| |
[Mar. 24th, 2019|01:06 pm] |
|
Mani kretinē Evijas Vēberes balss |
|
|
| Tas brīdis, kad viens suņa sūds liek pārdomāt dzīvesveidu. |
[Mar. 24th, 2019|03:30 pm] |
Zajebaļi jau tie suņi dirst dārzā. Vakar pirms braukšanas uz purvu iekāpu vienā mīnā un, protams, nepamanīju. Izslāju pa priekšnamu, iekāpu autiņā - smird. Autiņam tepiķis sūdains. Upmalā nomazgāju zābaku, noskrāpēju tepiķi, nav tik traki. Pārbraucam mājās, viss priekšnams smird. Trepes sūdainas, kājslauķis sūdains, sīcis, iesēdies kājslauķī, arī sūdains. Šodien ar podu tīrāmo līdzekli izberzu priekšnamu, tepiķi nahuj izmetām, sen jau bija laiks. 15 gadus krātie sūdi iekšā, ārā neko vairs dabūt nevar - apavi pēc slaucīšanas paliek tikai netīrāki. Tagad atliek atlikušo māju izberzt (jo hz tak, cik no tā labuma uz zeķēm sīkajam bija), jācer, ka dīvāni un tepiķi nesmird. Vismaz pēc sūdiem ne. |
|
|