| Jobanie krievi |
[Oct. 28th, 2018|10:19 pm] |
Bija jau aizdoma, ka doties uz pastu sestdienā ir neprāts. Un, protams. Iestājies rindā ar kārtas numuru 254, tablõ rādīja 247. 2 tantes strādā, pēc pieredzes max 5 minūtes uz paciņu, max 15 minūtes gaidīšanas laiks.
Pus stundu vēlāk jobanijs kries, kas bija aizsitis kasi ar savu smirdīgo wire-transferu, kad ierados, joprojām kasījās ar kasieri par to, ka kautkur citur esot par 0.1% mazāka nodeva. "Мужик, не парь мозги кассирше и остальным, она тебе помочь не может, только заябываешь всех." Čalis apgriezās, paskatījās uz kuratu mobu, kas jau skatījās nevis uz savām kurpēm, bet uz viņa, un saprata, ka joki mazi - tuvāko pāris stundu laikā mobs būtu uzsprādzis, ja ne atbesījies latvānis, kas sāka smirdēt stūrītī un manāmi katalizēja visu pasākumu.
Vispār besī, ka pasts nodarbojas ar huiņu kautkādu, nevis ar to, ar ko vajadzētu pa profesionālo jomu |
|
|