| |
[Jul. 18th, 2018|10:49 am] |
Nekad mūžā nebiju redzējis zemē nobirušus gatavus ķiršus. Vienmēr strazdi un citas lidvāveres nolasa turpat kokā. Pie mums miestā pilnas ielas ar sabirušiem ķiršiem. Neviens nelasa. Nedz lidvāveres, nedz rāpuļi (saimnieki). Tas pats attiecas uz visu pārējo. Mums caur žogam no kaimiņiem spraucas iekšā ķirši, ērkšķogas un avenes. Ņukā tik iekšā. Nevienu neinteresē. Gandrīz jāprasās ar spaini kaimiņu dārzā. Bet nelaidīs tak, jo "mans!" |
|
|
| |
[Jul. 18th, 2018|12:51 pm] |
Šonakt redzēju savu ideālo mājvietu kautkur Valdemāra ielas pagalmā. No ārpuses paplukusi, bet iekšpusē šiki. Toļi 4, toļi 6 istabas, visur augstie griesti. Pa vidu virtuve, kurai divās pusēs pa koridōrim, katrā koridōrī pa vairākām durvīm uz dzīvojamajām/guļamajam/daba istabām. Visas plašas, teiktu ka 6x6 vai 8x8 metri. Dēļu grīdas, apkure mistiska, bet ir arī kamīni un krāsnis. Gulta 4x3 metri, lai ar drāmu var gulēt kliedziena attālumā un sīkais var kūleņot pa vidu. Bija sabraukusi tauta palīdzēt ievākties, bet, kad visi notinās, līdz ar visiem arī paša saime. Pamodos ar neizpratni - nah man vienam tik liels dzīvoklis? |
|
|