| |
[Apr. 10th, 2010|12:25 am] |
Mani uzrunā vietējo meiteņu/sieviešu dibeni. Kautkas skaists jamos ir |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2010|12:45 am] |
|
Nu, ko - jāiešauj viens par tiem, par kuriem mēs vēlējamies kļūt, bet nekļuvām |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2010|10:40 am] |
|
šorīt gribas grābstīties |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2010|10:53 am] |
raudāju:
 |
|
|
| zem galda |
[Apr. 10th, 2010|07:28 pm] |
 |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2010|11:19 pm] |
Šon bijām uz Universum. Daudz jaukumu tanī interaktīvajā populārzinātniskajā brīnumā, daudz smieklu. Nejēgā daudz jautrības. Lika aizdomāties par to, kā var paņemt elementāras dabaszinātņu gudrības un tās interesanti pasniegt. Tā vajadzētu dabaszinātnes skolās pasniegt, nevis sausu teoriju, tad arī parādītos interese un varbūt arī vēlme kļūt par inženieri. Apbrīnojami daudz meiteņu/sieviešu, kas nevar nepriecēt - tomēr ir kautkas intīms skatā, kā meiča sēž pie mikroskopa vai lēkā pie seismogrāfa
Forša bija telpa, kura sagāzta par ~20 grādiem, bet tā, lai to ar aci neredzētu. Tad sākas konflikts starp smadzeni, kura apglavo, ka viss ir kārtībā un vestibulāro aparātu, kurš ir pārliecināts, ka ir pizģec iestājies. Pēc 15 sekundēm uzvarēja draudzība, kuras rezultātā gandrīz piepūtu to telpu
Nu jā, tas viss prieks aizņēma aptuveni 5h (ņemot vērā faktu, ka nesaprotu vācu valodu un tādēļ izlaidu audialos pasākumus - varētu ievilkties uz visām 7-8h) |
|
|