| |
[Dec. 11th, 2009|12:11 am] |
Es esot Jaunieša dvēsele, 5. pakāpē un 165. reizi brienu pa šo dubļu piku. Kāds brīnums, ka viss liekas tik... noiets un apnicis? |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2009|12:21 pm] |
Nu lol. No rīta cilvēku iespundēju istabiņā. Labi, ka tikai uz pusotru stundu. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2009|12:30 pm] |
Problēma ar visiem tiem mistiķiem, ticīgajiem un vispār garīgi-reliģiskajiem cilvēkiem ir tā, ka viņi pārāk iecentrējas uz savu jau daudzus gadus gremoto košļeni. Gretmot, atgremot un pārgremot vienu un to pašu, lietojot arvien sarežģītākus vārdus un teikumu konstrukcijas - tas, lūk, ir viņu jājamzirdziņš un sods vienlaicīgi. Tas viņiem patīk un ar to viņi mēģina savaņģot jaunus sekotājus, nesaprotot to, ka tieši šī sarežģītība atbaida cilvēkus. Dabā viss sastāv no daudz mazām, bet vienkāršām daļiņām. Pie šī principa arī vajadzētu pieturēties. Nevis betonēt par saviem vai svešiem dzīvju un ideju kopumiem, bet gan sākt ar elementāro. Pat nevis vienu dzīvi, vai vienu dzīves periodu, bet gan ar vienu dienu, vienu mirkli, vienu ideju vai domu. Tā būtu vienkāršāk, skaistāk un saprotamāk. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2009|07:22 pm] |
fjokla, ak, fjokla! kamdēļ tu dzēsies, dzēsies, bet neizdzēsies? |
|
|