|
Jun. 12th, 2010|03:22 am |
Vēl viena lieta, ko šodien sapratu – ir parasti mirstīgie, kuri strādā, lai izdzīvotu, bet ir arī citi mirstīgie, kuri dzīvo, lai pelnītu.
Kad šādam subjektam pajautā: "Cik liels kapitāls tev ir nepieciešams, lai pietiktu tādai dzīvei, kā vēlies?", atbildes vietā skan nenoteiktība. Tas lika aizdomāties par sekojošo:
Ja būtu iespēja nestrādāt naudas/bada/vajadzības spiestam, visdrīzāk, būtu nepieciešams kautko darīt tīri darīšanas pēc, jo cilvēks nav radīts bezdarbībai. To pierādīja jau vecāki, kā sodu izvēloties nedēļu absolūtas bezdarbības gultā, kas lika saprast apzināt faktu, ka cilvēkam nekad nebūs labi. Viena alga, vai jams sprāgst badā vai sprāgst no pārticības |
|