|
|
Tuesday, July 9th, 2013
| |
10:27 pm
|
Patiesi esmu bijis visai labs cibotājs šogad! Vairāk kā 100 ierakstu nepilna gada laikā, drīz jau man būs sviestainā gada jubileja! Nevaru vien sagaidīt.
Kad pirksti niez un tik ļoti gribas uzrakstīt ko graujošu.
Graujoši es nemāku, es māku kaujoši gremdējoši.
Viegli netīri un pretīgi.
Man vārdi neraisās un domas pamaisās.
Ziniet, man riebjas vārds es "gribu", pārāk bieži šis vārds skan man ne tikai apkārt , bet gan galvā.
Es gribu ,lai tā gribēšana pārtaucas.
Patiesībā es glupi atļaujos melot.
Es neko negribu.
Neko,neko,neko. Pat neko negribēšana ir sava veida gribēšana.
Aizveries!Aizveries!Aizveries!
Gribulītis,mazias gribošais gribētājs,vispasaules nezinīt!
Rupja tu meit esi, rupja.
Bet ko gan dot man pasaulei pretī? Mīlestību,ko neviens no manis neņem? Es dodu , dodu, un...stop!
Ziedi vijīgi ap tavām kājām
Acis pasaules plašumā
Skatiens tik dziļu kā okeāna dibens
Un kur paliec tu,mans lielais filozof?
Tavi dārgakmeņi paslēplti un apskaloti aiz trejdeviņiem kalniem un jūrām
Ak, tu naivais labuma meklētāj
Celies nezvēr, trauc tās nebūšanas prom
Rodi brīvi, rodi laimi,
Rodi pats savu būtību un sūtību šai zemē!
Ar šo neko negribu teikt, tik vien saproti,ka atļaujies būts kāds tu esi nenormāls laimes piepildītais jaunais gudrības meklētājs, emocionāls pragmātiķis vai vienkārši laimes meklētājs.
Atļaujues to neko, spīdi par to,kas esi.
P.S. Šodien darbā atļāvos sagriez tur stāvošo šokolādi,kas bija atsāta visiem uz galda, sagriezu un iemetu savā kafijas tasītē, vareni garšīgi!
|
|
(comment on this)
|
| Monday, July 8th, 2013
| |
10:26 pm
|
Nezinu uz ko man īsti dusmas. Man tikai gribas dusmoties.
Man pat laika nav,lai izķemētu matus. Skrienu apkārt pasaulei, skrienu,skrienu un tā arī neaizskrienu nekur, īsti neizdarot nekā, bet laiku patērējusi,spēkus izsmēlusi, es nu attopos vēlos vakaros kaut ko te nejēdzīgi rakstot. Bet laiku es pazaudēju kā tualetes papīru vannas istabā. Tas skrien tik pat ātri, cik mans laiks.
Īsti nevaru sakārtot visu, vai uzkaitīt to visu ,ko neesmu darījusi, bet relatīvi esmu.
Ja Jūs,mīļie, domājat ,ka dziesmu svētkos varēja atpūsties, tad jūs esat paņēmuši sviestu un izsmērējuši to sev pa visu ķermeni. Nē , tā nav.
Tas bija liels darbs, nezinu kā citi vēl spēja līdz 6iem rītā sadziedāt ar pārējiem, smejos, bet arī nē, jo tas laikam, viņiem tas garīgi GARĪGAIS pacēlums ,kas dod to neizsmeļamo enerģiju.
Nav jau man laika pūsties vai dusmoties. Cilvēki visu dzīvi pūšās un aizpūšās prom. Es negribu.
Gribu tikai nedaudz atpūtas, nedaudz vientulības ar sevi. Mazliet muļķības un jautras kājas.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
8:26 pm - Vilciens un jogurts
|
Es. Es esmu kā jogurta paciņa.
Mani apēd. Bet es negribu būt tā jogurta paciņa.
Tu stavi lielveikala plaukta , iedomājies to.
Tu stāvi tur un ikviens var tevi paņemt un izlietot.
Paņemt tevi, ataisītt, nolaizīt jogurtu no vāciņa aukšas, kad tas tikko ataisīts. Beidziet! Beidziet! Jūs taču zināt ,ka visi tā dara.
Un pēc tam izēst tevi visu līdz pašas jogurta paciņas beigām.
Nekaunīgi- iztukšot tevi,jogurta paciņu, pirkstus nolaizīdam.
Es negribu tā. Labāk ,lai mani apzīmogo ar vecu derīguma termiņu, aizstumj plaukta otrā malā,kur tevi neviens nevar paņemt. Negrib paņemt.
Es gribu būt tas neataisītais.
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, June 27th, 2013
| |
11:20 pm
|
Bīdi brīdi blīvi
Bravo! Bravo!
Baložu bads.
Bāliņas balerīnas baletu basto
Brāliņš bāleliņu baro
Birzītē bērziņi..
Bardaks.
B Burts
B
B
Bezjēdzīgs?
Bekonīgs???
Brrrrr..
BRAVO!
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| |
11:12 pm
|
Viens ir labi. Divi arī ir labi, nu, nevarētu, teikt ka trīs ir īpaši slikti,kas ar četri?
Četri, arī labi, iedomājies, mašīna iet uz četriem riteņiem, sirdij četri kambari ( itkā 2, bet 2 -kambari un 2 priekškambari, bet kopā vienalga 4)
5,kas ir pieci, pieci pirksti, pieci vareni vieninieki, pieci tavi labākie draugi ir pirksti.
seši, seši,seši..hm.. seši no rīta, tas ir labākais laiks,jo aust saule, un septiņos, tā jau priecē mūsu aci.
Astoņi, ir maza bezgalība relatīvās kastes robežās.
Bet deviņi, jau par vienu vairāk.
Nu, desmit, desmit, ir viena maza pilnība,lai atkal var sākt no sākuma skaitīt.
Un tad, tad atkal es esmu viens.
|
|
(comment on this)
|
| |
11:07 pm
|
Kas mūs tur pie dzīvības?
Nebeidzamā, neapturāma, nevaldāmā gribēšana.
Un ko gribi tu?
|
|
(comment on this)
|
| |
10:52 pm
|
Es nezinu, kas noteik ar trako pasauli, tā mani padara traku, traku, traku.
Kādēļ ,kādēļ,kādēļ?
Katru dienu ar vien vairāk jautājumi!
Es nezinu, ko no manis gaidīt, ko gaidīt no tās.
Iet roku rokā, skriet pretī, mēģināt turēties savādāk?
Es gribu tikai mieru.
Mieru zem saules, zem priedēm kailām
Gribu smelt prieku,
Gribu smieties un baudīt.
Es gribu it visu,kas labs.
Es gribu tevi, Pasaule, tevi baudīt.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, June 23rd, 2013
| |
11:24 am
|
Manī iekšā ir rtik daudz dusmu.
Šoreiz pat mani mana sliktā atmiņa neglābj.
Izdarīju tā ,kā nevajadzēja darīt. Tā sajuta,kas ik pēc kāda laika tevi tramda, iekšas vārās un tu nezini,kur slēpties.
Nolādētais alkohols, un tad tev liekas,ka esi varonīgākā dzīvojošā būtne un šīs laika virsmas robežas ar zemi.
Es gribu braukt prom un sākt visu no sasodīta sākuma punkta.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, June 18th, 2013
| |
12:42 am
|
Ir slikti,kad iemācies dzēst.
Visi līdzekļi , kas darbojas kā dzēšgumijas ir nejēdzīgi.
Jo pazudini to skaisto un unikālo ,kas bija iepriekš.
|
|
(comment on this)
|
| |
12:37 am
|
|
| Sunday, June 16th, 2013
| |
11:55 pm
|
Pie atvērtiem logiem es sēžu un malkoju ikvakara kafiju. Caurspīdīgie aizskari viegli plīvo, aizveru acis uz brīdi un jūtu,ka pasaule man atkal smaida. Tā gaida mani.
Pie atvērtiem logiem sēdēt ir savādāk. Uz pašas palodzes malas, kājas atspiestas pret otra loga ailes malu. Vējš, tas vējš.
Un es vēlos atkal mazliet aizmirsties. Un atkal mazliet uzdejot un pasmaidīt.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, June 15th, 2013
| |
9:31 pm
|
Kāda balta viegla un pavisam gaisa migla
Nokrita no rīta liega
Jo miljoniem mirdzošu un zaigošu zvaigžņu
Vienmēr paņems to ,ko gribēs
Jo tikai tur, tu smelsi īstu brīvi
Un visi skatīsies uz tevi no malas
Kā vienu skaistu spīdekli
Jo tu nepiederi nevienam, bet piederi visiem
Visi tik apsēsti ar brīvību,kā tā pat neprātā vairs nepastāv
Bet neatlaid, neatlaid to vaļā.
Es dzirdu putnus, zāli, debesis un čalas
Es tikai vēlos būt spīdeklis uz nemūžiem.
Uz īsu, bet sasodītas laimes brīdi.
Neatsāj, neatvadies no tās.
Neuzdrīksties.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:27 pm
|
Kad es saku,ka paņēmu
Tad paņēmu,
Neņēmu jo negribēju ņemt
Sajaucu ,jo nepatika kārtot
Paslēpu ,jo vienkārši nevarēja
Smaidīju,jo tā sanāca
Mīlēju, jo sirds man lika
Bēgu, jo tā bija drošāk
Dzīvoju?
Dzīvoju, jo es to darīju ar prieku
..jo tā sanāca.
|
|
(comment on this)
|
| |
7:38 pm
|
Un kad tu ar mani nedaudz
Tad atkal pienāks mazas beigas
Un kailas vainas
Paņem vienus..
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, June 12th, 2013
| |
11:47 pm
|
Un kad tu jūti, tad jūti un saproti,
Ka viss ir līdz galam un varbūt pat pusei.
Bet atpakaļ tu negribi iet
Tik vien kā paskatīties un smiet
|
|
(comment on this)
|
| |
11:16 pm
|
Par pagājušo nedēļu.
Biju aizbraukusi ciemos pie ārzemju draugiem.
Mazs ceļojums Eiropas vidus daļā. Brīnišķīgs laiks.
Katru rītu brokastīt mums atveda naktī ceptas smalkmaizītes, kruasānus un citus gardumus.
Katra diena lieliski pavadīta. Cik brīnumjauki ir tas,ka tev ir dota tā iespēja iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Tieši tas mani dara tik smaidīgu. Burvīgas brīvdienas.Bet mājās arī tomēr ir jauki. Šodien gulēju pidžāmā savā dārzā ,skatījos priedēs un suns man blakām laizīja man seju.
Man patīk būt mājās un dzīvot, tieši tur ,kur dzīvoju tagad. Patiesībā, es diezgan ātri adoptējos citā vidē.
Tagad, tagad man būs vareni daudz darba. Nevaru sgaidīt dziesmu svētkus, kad varēšu kāpt uz skatuve un sajust to tuvību un kopību ,ko ilgi bijām gaidījuši mēs visi.
|
|
(comment on this)
|
| |
11:13 pm
|
Pakustēties es nevaru.
Tā bija kļūda, vienmer, kad gribi ko labāk, sanāk pretēji.
Gribēju izskatīties labi uz ,man sķiet, visai nozīmīgu pasākumu .
Esmu apdegusi un pārdegusi visās iespējamajās vietās.
Sāp, sāp, sāp mana āda.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, May 25th, 2013
| |
1:26 am
|
Vakar, vakar..
Jā, tas bija vakar.
Vakar es redzēju izskatīgu jaunu puisi.
Viegli lokainiem matiem, brūnām acīm un skaistu smaidu.
Viņ ne tikai bija ārkārtīgi izskatīgs, bet vieds, pēc desmit pavadītajām minūtēm kopā.
Nezinu vai tā drīkst spriest. Tagad, rakstot, mans smaids atplaukts.
Viņa seja bija tik silta un laipna.
Kaut es viņu satiktu vēl kādu reizi.
Bet man arī bail.
Un tomēr nē.
Jo es zinu,ka tā nenotiks,
ka nesatikšu viņu. Bet tas , vismaz, bija kāds prieka brīdis, ir vēl jo projām, kā fotogrāfiju,kuru tev atļauts aplūkot tikai vienreiz. nežēlīgi, bet tomēr skaisti.
|
|
(comment on this)
|
| |
1:16 am
|
|
Ja Jūs zinātu kā es mīlu dzīvot. Es padalītos, šķiestu un tērētu savu pasaules prieku,ja vien , tas būtu iespējam.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, May 21st, 2013
| |
11:44 pm
|
Un tomēr es mazliet baidos.
Mazliet baidos no nekā.
Un kad peimin atkal tavu vārdu,es mazliet samulstu, nezinu,kur apstājies tas stindzinošais aukstums.
Atkāpe.
Tātad, šodien nokārtots otrais no četriem eksāmeniem. Negribu par to daudz runāt, jo ko gan mēs te pārspriedīsim, to ko paši vēl nezinām?
Man vispār nav ko teikt, nē, pagaidiet, mēģināšu tā..
Šodien alkstu maiga pieskāriena
Sirsnīgas balss un silta smaida
Gribu dzirdēt netikai mīļus vārdus
Bet sajusts kaislus skūpstus.
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|