|
|||||||
universflora's Journal Iet, tas viss Tik viegli birst Dienas irst Un saule mirst Kaut pie loga Tavas krekla pogas Es būtu pieķēries Un tevī mazliet ieķēries Skumstu tavā tuvumā Raudu viena klusumā Lieku roku visumā Lidoju es tīrumā Pieķer sevi domājot Citas miesas kārojot Nedrīkst sevī iemājot Mīlestībai kvēlojot. īsti nesaprotot ,kurā ielas pusē stāvu,pat grūti pasmieties par sevi.Gan jau garāmgājējs ar savu kruķi mani nedaudz pagrūdīs uz priekšu. Cerams,ka pareizajā virzienā. Gāju, viss notika, viss piepildījās... Jā, bet sūdu gan viņa aizmirsa pieminēt. Tā nu ar to, pielipušu pie savas zoles devos tālāk, cerēdama,ka vismaz pareizajā virzienā. |
|||||||