|
|||||||
universflora's Journal Rokas trausli rīvējot ez zinu,par ko man šīs domas nesās. Ir tik daudz neatbildētu lietu,jautājumi un pat neaizsākušās domas. Es tikai ceru uz nedaudz gaišāku dienu kā šī. Un zinu,ka varbūt nebijis īstais laiks,vieta, bet gan cilvēks. Nesaprotama dusma un sāpe,kas tik neaizdīgusi mēģina augt. Apcirstas saknes vienmēr liek domāt divkārt. Tu atļāvies ienākt tik viegli un klusi,pat nepamodinājis mani, un pazudi pat durvis neaizvēris. |
|||||||